2022. gada 24. februārī Krievija, iebrūkot Ukrainā, sāka vienu no asiņainākajiem konfliktiem Eiropā kopš 2. Pasaules kara. Nežēlības, vardarbības un ciešanu ēnā aizvadīti 12 mēneši, kuru laikā laupītas neskaitāmas dzīvības, izpostītas miljoniem dzīves un sagrauta infrastruktūra daudzu miljardu eiro vērtībā. Lai gan kara beigas vēl ne tuvu nav redzamas, jau šobrīd ir skaidrs, ka ģeopolitiskā situācija pasaulē ir mainījusies ar visām no tā izrietošajām sekām, tai skaitā ekonomiskām. Tāpēc ir labs brīdis atskatīties un censties atbildēt uz jautājumu – ko Krievijas iebrukums Ukrainā maksājis Latvijas ekonomikai un ikvienam no mums?
Uz cilvēciskās traģēdijas Ukrainā fona rakstīt par kara ekonomiskajām sekām Latvijā šķiet otršķirīgi, tomēr nedrīkst piemirst, ka karš ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijas iedzīvotāji pieredz desmitgadēm neredzēti strauju cenu pieaugumu un kāpēc ekonomika stagnē. Kara un tā seku dēļ Latvijas ekonomika ir augusi uz pusi lēnāk nekā varēja prognozēt kara priekšvakarā [1], bet preču un pakalpojumu cenas ir par aptuveni piektdaļu augstākas. Protams, ne viss cenu pieaugums un ekonomikas bremzēšanās ir tiešs kara rezultāts, bet lauvas tiesa gan.
Pērn, pāris nedēļas pēc kara sākuma, ieskicēju galvenos iemeslus, kāpēc Krievijas iebrukums Ukrainā neies secen Latvijas ekonomikai, proti, tirdzniecības apsīkšana ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju, energoresursu un citu izejvielu cenu sadārdzināšanās un zemāka reģiona pievilcība uzņēmēju acīs. Tagad laiks atbildēt uz jautājumu, cik nozīmīgs katrs no šiem ietekmes kanāliem ir bijis?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!