Onkoloģija Latvijā ir valsts prioritāte, ir sagatavots un valdībā pieņemts onkoloģijas plāns, tomēr onkoloģisko slimnieku, mirušo un ielaisto gadījumu skaits joprojām ir ļoti augsts, joprojām augstāks nekā vidēji Eiropā. Laikā no 2011. – 2019. gadam mirstība no vēža Latvijā ir samazinājusies tikai par 3%, kamēr vidēji Eiropas Savienībā šis rādītājs ir 8%. Vīriešu mirstība no vēža Latvijā ir augstākā Eiropas Savienībā, bet sievietēm vidēji par 12% augstāka nekā Eiropas Savienībā vidēji[1]. Latvijā ik gadu onkoloģiskas slimības konstatē vairāk nekā 12 000 cilvēku. Apzinoties onkoloģisko slimību nozīmi, Eiropas Savienība kā vienīgo veselības budžeta prioritāti ir noteikusi onkoloģiju. Bet kādi ir galvenie virzieni, lai cīņa ar vēzi būtu maksimāli veiksmīga?
Skrīninga nozīme savlaicīgā diagnostikā
Latvijā jau tiek īstenots valsts apmaksāts krūts vēža, dzemdes kakla vēža, kolorektālā vēža un prostatas vēža skrīnings. Pagājušā gada nogalē Eiropas Vēža uzveikšanas plāna ietvaros izstrādātajos ieteikumos ir rekomendācija iekļaut nacionālajās vēža aprūpes programmās arī plaušu vēža un kuņģa vēža skrīningu.
Plaušu vēža skrīninga programmas uzsākšana Latvijā ļautu identificēt una savlaicīgi uzsākt pacientu ārstēšanu, pēc iespējas vairāk pacientu atgriežot aktīvā sociāli ekonomiskā dzīvē. Igaunijā jau ir izvērtēta plaušu vēža skrīninga lietderība un tiek īstenots plaušu vēža skrīninga pilotprojekts. Tāpat ir jānodrošina terapijas pieejamība.
Mēs kopīgi ar veselības aprūpes speciālistiem esam analizējuši plaušu un krūts vēža pacientu ārstēšanas iespējas, fiksējot trūkumus un iespējas katrā ārstēšanas posmā. Ir skaidri redzams, ka, piemēram, plaušu vēža ārstēšanā Latvijā trūkst starptautiskajām ārstēšanas vadlīnijām atbilstošu medikamentu. Skrīninga programmas ieviešana kombinācijā ar terapiju pieejamību būtiski pagarinātu Latvijas pacientu dzīvildzi.
Attiecībā uz dzemdes kakla vēzi jāsaka, ka 2022. gada 1. jūlijā Latvijā ir ieviesta jauna valsts apmaksātā dzemdes kakla vēža skrīninga metode sievietēm vecumā no 30 gadiem, kas ļauj noteikt cilvēka papilomas vīrusa jeb CPV klātbūtni organismā. Tieši savlaicīga CPV noteikšana spēj brīdināt par vīrusa ierosināta priekšvēža dzemdes kakla izmaiņu attīstību.
Efektīva aprūpe balstās uzticamos datos
Mūsdienīga ārstēšana nav iedomājam bez datos balstītas pieejas. Arī Latvijai pēc iespējas ātrāk ir jāuzsāk vēža pacientu epidemioloģisko un klīnisko datu pilnīga digitalizācija. Veselības aprūpes izmaksas pieaug, tāpēc orientēšanās uz vērtībā balstītu veselības aprūpi, kas ir ietverta arī Latvijas valdības deklarācijā, ir pareizais risinājums – tas sasaistītu samaksu ar sasniedzamo klīnisko vērtību pacientam.
Vēža reģistra pilnvērtīgas darbības nodrošināšana ļautu arī sakārtot pacienta ceļu, izvērtēt terapiju efektivitāti un slēgt tādus zāļu kompensācijas līgumus, kur, piemēram, noteiktu laika periodu zāles pacientam apmaksātu ražotājs un pēc tam samaksu par tām pārņem valsts, ja zāles pacientam ir efektīvas. Tas ļautu Latvijas pacientiem saņemt tik ļoti nepieciešamo dzīvību glābjošo starptautiskajās vadlīnijās atzīto terapiju daudz ātrāk, attiecīgi palielinot izredzes dzīvot ilgāk un kvalitatīvāk.
Ceļā uz personalizētu ārstēšanu
Onkoloģisko slimību diagnostikā un ārstēšanā kritiski svarīga ir molekulārā diagnostika, kas ir uzsākta arī Latvijā. Šobrīd kompensējamo zāļu sistēmā zāles onkoloģijā ir apmaksātas atbilstoši anatomiskajai vēža lokalizācijai, nevis vēža mutācijai. Tāpēc, piemēram, plaušu vēža pacients ar krūts vēzim raksturīgu mutāciju valsts apmaksātu medikamentu šobrīd nevar saņemt. Pasaules prakse pierāda, ka būtu vērts apmaksāt medikamentus pēc atrastās vēža ģenētiskās mutācijas.
Papildus Latvijai ir jādomā par tādu augsta līmeņa speciālistu sagatavošanu, kas var strādāt molekulārajos konsīlijos un spēj molekulāro diagnostiku pārvērst konkrētajam pacientam atbilstošas terapijas nozīmēšanā. Tas viennozīmīgi ir ceļš uz personalizēto ārstēšanu kā pamatprincipu.
Par Pasaules Vēža dienu
Pasaules Vēža diena ir Starptautiskās vēža kontroles apvienības (UICC) iniciatīva, kuras mērķis ir mazināt vēža izraisīto slogu pasaulē, veicinātu lielāku vienlīdzību un integrēt vēža kontroli pasaules veselības un attīstības programmās.
Atsauce: OECD ziņojums "EU Country Cancer Profile: Latvia 2023" https://read.oecd-ilibrary.org/social-issues-migration-health/eu-country-cancer-profile-latvia-2023_3b2c7642-en?fbclid=IwAR36l8xJZ8JqdzYLOerDDf-SCoflW82fsruA1FHYgSNBgRhBGii1lGpcDAk#page6