E-cigaretes un nikotīna spilventiņi ir "ieejas vārti" uz cigarešu smēķēšanu un pāragru nāvi, savukārt aromatizētāji ir galvenais instruments arvien plašākai bērnu un jauniešu piesaistei šiem nikotīnu saturošajiem produktiem.
Ar šādu vēstījumu pie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vērsusies Latvijas Ārstu biedrība, mudinot likumdevējus radikāli rīkoties šo produktu pieejamības ierobežošanā.
Rūpes par bērniem un viņu veselību, it īpaši, ja tās pauž mediķu organizācijas, ir galvenais, absolūts "smagsvara" arguments diskusijā par nepieciešamajiem grozījumiem "Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā". Ārstu viedoklis izklausās tik pārliecinoši, ka deputāti, šķiet, nav gatavi to apšaubīt pat pieļāvuma formā.
Riskēšu apgalvot, ka mūsu mediķi - un viņu autoritātes ietekmē arī deputāti, - neapzināti lobē tradicionālo tabakas produktu - cigarešu ražotāju intereses. Kā zināms, produkti, kas satur tabaku, piemēram, tradicionālās cigaretes, cilvēka veselībai ir daudz kaitīgāki un bīstamāki nekā šobrīd nežēlastībā kritušās elektroniskās cigaretes.
Gribu uzsvērt, ka e-cigarešu un citu beztabakas izstrādājumu ražotāji un izplatītāji atbalstīja priekšlikumu šīs produkcijas lietošanai noteikt vecuma ierobežojumu no 21 gada vecuma, taču Saeimas komisija izšķīrās par 19 gadu slieksni. Mēs atbalstām arī reklāmas aizliegumus, pieejamību tikai aizsegtos tirdzniecības stendos un specializētos veikalos, u.c. ierobežojumus. Taču tie darbosies vienīgi tad, ja aizliegumi tiks regulāri kontrolēti, bet noteikumu pārkāpēji stingri sodīti. Jo arī mums, pretēji tam, ko apgalvo daži kategoriski noskaņoti mediķi, rūp bērnu veselība.
Un tiklīdz mēs noņemam no dienaskārtības jautājumu par beztabakas izstrādājumu lietošanu bērnu vidū, kļūst skaidri saskatāms, ka runa nav par veselību, bet gan par tirgus pārdali.
Minēšu salīdzinājumu. Mēs visi zinām, ka alkohols ir kaitīgs, taču pasaule pēc "sausā likuma" izgāšanās vairs nav mēģinājusi to izskaust pavisam. Pieaugušiem cilvēkiem ir atstāta izvēle - lietot vai nelietot. Ja lietot, tad izvēlēties - stipru vodku vai vieglu kokteili, vīnus vai liķierus, kas pieejami ar visdažādākajām garšām un krāsām. Neatkarīgi no grādiem, jebkurš no šiem dzērieniem var izraisīt atkarību. Taču nav dzirdēts, ka valsts plāno iejaukties, piemēram, liķieru tirgū, aizliedzot kādas garšas vai krāsas produkciju, jo tas varētu iekārdināt, "atvērt vērtus" uz alkoholismu 18 gadus vecam, vēl nenobriedušam jaunietim? Kāpēc tad e-cigaretes garša ir arguments tās aizliegšanai?
Kāds ir secinājums? Iecerētie grozījumi, sagraujot beztabakas produktu tirgu, izņems no apgrozības mazāk kaitīgo produktu un dos visas priekšrocības kaitīgākajam. Vai tāds varētu būt likumdevēja mērķis?
Vēl par kādu viegli paredzamu, taču grūti novēršamu iespējamā aromātu aizlieguma blakni – melno tirgu. Pieredze rāda, ka to ir viegli radīt, bet gandrīz neiespējami apkarot. Rezultātā pārbaudītus un drošus produktus aizstās nezināmas izcelsmes prece. Piemēram, Lietuvā "veipu" garšu aizliegums novedis pie tā, ka veipotāji saindējušies ar nelegāliem produktiem. Igaunijā tiek domāts par aizliegumu atcelšanu; kā viens no iemesliem - produkcija masveidā tiek ievesta no Skandināvijas, kur beztabakas produktus uzskata atbalstāmu alternatīvu tradicionālajām cigaretēm.
Gribu iebilst arī apgalvojumam, ka e-cigaretes ir "ieejas vārti" uz parasto cigarešu lietošanu. Pasaulē pieejama, uzticama statistika pierāda pilnīgi pretējo – e-cigaretes ļoti bieži ir "izejas vārti" no smakojošo, kancerogēno vielu pilno tabakas izstrādājumu lietošanas ieraduma. Pēc Eiropas Savienības datiem, galvenie iemesli, kas pamudina lietot e-cigaretes, ir šādi: 1. vietā - vēlme pārtraukt vai samazināt smēķēšanu, 2. vietā– pārliecība, ka e-cigarete ir mazāk kaitīga, un 3. vietā – e-cigaretes ir lētākas nekā tradicionālie tabakas izstrādājumi. Aromatizētāji nav noteicošais faktors e-cigarešu lietošanas uzsākšanā.
Kā zināms, Latvijā ir procentuāli piektais augstākais tabakas smēķētāju skaits no Eiropas Savienības valstīm. Zviedrijā – viszemākais, te smēķē tikai ap 5% iedzīvotāju. Šajā valstī ir arī Eiropā zemākā saslimstība ar plaušu vēzi.
Zviedrijas parlaments pagājušajā vasarā noraidīja līdzīgus aizliegumus, kādi tagad ir piedāvāti mūsu likumdošanā, argumentējot, ka šāds risinājums ir "fundamentāli nepareizs, juridiski neskaidrs un pretpruduktīvs sabiedrības veselībai".
"Ja visi, aptuveni 1,1 miljards smēķētāju pasaulē, pārietu uz kādu no mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām, tas varētu novērst daudzas slimības un glābt miljoniem dzīvību visā pasaulē. Zviedrija ir atradusi avārijas izeju smēķētājiem un mums ir jāstrādā kopā, lai glābtu dzīvības un atkārtotu Zviedrijas pieredzi visā pasaulē," norāda sabiedriskās organizācijas "Veselības diplomāti" prezidents Delons Humans.
Man nav saprotams, kāpēc Latvija savā likumdošanā nevēlas izmantot labāko pieredzi. Bet es ļoti ceru, ka nav par vēlu to mainīt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!