Iluta Gaile: Vecums joprojām ir lielākais aizspriedums karjeras attīstībā
Foto: Publicitātes foto
Joprojām lielākajā daļā darbavietu valda tradicionālā darba vide, kurā uzņēmuma vadība augstākās amata pozīcijās dod priekšroku darbiniekiem ar lielāku darba stāžu, kas nozīmē, ka vecāka gadagājuma darbinieki ir augšgalā, bet jaunākie darbinieki darbu sāk no paša zemākā karjeras pakāpiena.

Starptautiski pētījumi rāda, ka vecuma diskriminācija ir saistīta ar negatīviem uzskatiem un stereotipiskiem pieņēmumiem. Piemēram, jaunāki darbinieki var tikt uztverti kā slinki, mazāk uzticami un apzinīgi, neorganizēti, slikti motivēti vecuma dēļ. Arī praksē jaunāki darbinieki mēdz bieži vien saņemt zemāku atalgojumu un pabalstus, salīdzinot ar vairāk pieredzējušiem darbiniekiem, un viņiem ir lielāks risks tikt atlaistiem uzņēmuma lejupslīdes laikā. Bet darba vidē valda arī pretēja vecuma izvēle, ko sauc "ageism": darbiniekiem pēc 50 gadiem ir grūti atrast darbu vai arī tie tiek atbrīvoti no darba sava vecuma dēļ.

Lai arī potenciālos kandidātus galvenokārt vērtē pēc profesionālās kvalifikācijas, iepriekšējās darba pieredzes, tomēr svarīgu ietekmi arī atstāj vecuma faktors. Joprojām ļoti daudzos uzņēmumos valda vadītāju stereotipi, kuru dēļ kandidāta profesionālās spējas tiek vērtētas pēc vecuma mērauklas – vispirms kandidāts ir pārāk jauns, lai būtu vadītājs, jo tiek uzskatīts, ka viņam nepiemīt nepieciešamās prasmes un pieredzes, bet pēc tam pārāk vecs, lai vadītu jaunāku komandu vai mūsdienīgāku projektu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!