No Web1 uz Web3
Lai arī Web3 jēdziens joprojām ir atvērts un nav viennozīmīgi definējams, plašākā nozīmē ar to tiek saprasta interneta trešā paaudze, kas būs daudz decentralizētāka, demokrātiskāka un ar mazāku lielo tehnoloģiju kompāniju ietekmi. Web3 interneta attīstību virzīs mākslīgais intelekts, mašīnmācīšanās un blokķēdes tehnoloģijas.
Web3 terminu 2014. gadā radīja datorzinātnieks un otra lielākā blokķēdes tīkla Ethereum (ETH) līdzdibinātājs Gevins Vuds. Attīstot Web3 idejas, viņš vēlāk izveidoja arī Polkadot un Kusama blokķēdes tīklus.
Pirmo interneta attīstības posmu jeb Web1 (Web 1.0) attiecina uz periodu no 1989. gada līdz 2004. gadam. Šo periodu mēdz dēvēt arī par "lasāmā" interneta periodu. Cilvēkiem internetā lasīšanai bija pieejama informācija, kas atradās statiskās uzņēmumu un organizāciju tīmekļa vietnēs. Nebija nekādas mijiedarbības ar lietotājiem, un iedzīvotāji paši ļoti reti veidoja jelkādu interneta saturu.
Par Web2 perioda sākumu tik uzskatīts 2004. gads, kad popularitāti sāka iekarot sociālo mediju platformas. Starptautiskais tīmeklis no milzīgas lasītavas pārtapa arī par milzīgu ierakstu krātuvi. Lietotāji varēja ne vien lasīt, bet arī paši kļuva par aktīviem satura veidotājiem. Uzņēmumi piedāvāja platformas, mudinot lietotājus radīt un veidot savu saturu, kā arī mijiedarboties ar citiem lietotājiem. Tomēr lietotāju radītais saturs nepiederēja pašiem satura veidotājiem. Iedzīvotāju aktivitāti dažādās sociālajās platformās veiksmīgi monetizēja vadošie nozares uzņēmumi, vienlaikus iegūstot kontroli pār tīmekļa un sociālo tīklu lietotāju datiem. Tas ļāva šiem uzņēmumiem radīt savus reklāmu ieņēmumos balstītus peļņas modeļus, kas ne vienmēr ievēroja un dažkārt pat kaitēja platformu lietotāju interesēm.
Līdz ar Web1 un Web2 izveidojās stabila starptautiska interneta infrastruktūra, ko labprāt lieto miljardiem iedzīvotāju visā pasaulē. Vienlaikus šī centralizētā pieeja veicināja varas un ieņēmumu koncentrāciju atsevišķu uzņēmumu rokās, ko visai viegli var izmantot arī nedemokrātiskas valdības, lai kontrolētu savus iedzīvotājus. Tāpat visai bieži platformu lietotāji saskaras arī ar savu kontu bloķēšanu sociālo tīklu platformās.
Jaunais un "gudrais" internets
Web3 vīzija ir gudrais internets, kur vietnes "komunicē" ar cilvēkiem, pielāgojoties katram lietotājam individuāli. Nevis uzņēmumi ietekmē saturu, ko redz lietotāji, bet programmas jēgpilni piemērojas pašu lietotāju interesēm. Savukārt blokķēdes tehnoloģijām jākalpo kā tiešsaistes identitātes, datu un īpašumtiesību pārvaldības garantam. Tādejādi Web3 mazinās lielo tehnoloģiju uzņēmumu monopolstāvokli, veidojot decentralizētāku un demokrātiskāku interneta vidi, kur lielāka loma būs privātpersonām un satura veidotājiem.
Varam droši teikt, ka pasaules tīmeklis būtiski mainīsies, lai arī vēl nezinām, tieši kāds tas būs. Tomēr jau šobrīd varam redzēt virzību uz 3D vidi un virtuālo realitāti. Tostarp viens no virzieniem, kurā iespējams top nākotnes internets, ir cilvēku digitālā socializēšanās nākotnes metaversos.
Mākslīgais intelekts tikai pamazām apgūst un piemērojas cilvēka radītajam saturam un izpratnei. Vēl tāls ceļš ir ejams, lai datorprogrammas pilnībā spētu izprast visu vārdu patieso semantiku. Piemēram, vārds "slikti" dažkārt var tikt lietots arī ar nozīmi "labi". Programmai to saprast var būt ārkārtīgi grūti. Tomēr, lielo datu apstrāde pamazām trenē arī mākslīgo intelektu labāk saprast, ko cilvēks patiesībā ir domājis.
Viens no Web3 mērķiem ir panākt ieņēmumu decentralizāciju, lai no interneta un sociālo tīklu satura lielākā peļņas daļu iegūtu paši satura veidotāji. Blokķēdes un kriptovalūtas ir ideāli piemērotas, lai kļūtu par Web3 pamata tehnoloģijām, jo tās pēc būtības ir decentralizētas un sniedz iespēju jebkuram reģistrēt blokķēdē informāciju, tokenizēt aktīvus un veidot digitālo identitāti. Tieši tāpēc blokķēdes un kriptovalūtas bieži tiek uzskatītas par vienu no tehnoloģijām, kas varētu būt Web3 revolūcijas pamatā. Web3 pasaulē lietotājiem nebūs jāuzticas uzņēmumam, kas sniedz pakalpojumus, jo tos nodrošinās "neieinteresēti" algoritmi, kas būs decentralizētas blokķēdes pamatā.
Digitālā ekonomika
Paredzams, ka blokķēdes tehnoloģijas un kriptovalūtas kļūs par nākotnes Web3 digitālās ekonomikas stūrakmeņiem. Decentralizēta identitātes apstiprināšana, tieša pieeja datiem blokķēdē un decentralizēti finanšu darījumi, nepiesaistot trešo pušu, tostarp banku, pakalpojumus. Samazinoties starpniecībai, finanšu pakalpojumi var kļūt lētāki un pieejamāki. Kriptovalūtas un digitālie maki jau tagad ļauj cilvēkiem daudz lētāk un ātrāk norēķināties par precēm un pakalpojumiem visā pasaulē. Nav vairs nepieciešams uzturēt dārgu trešo pušu infrastruktūru, kas nevajadzīgi sadārdzina pašus pakalpojumus un līdz ar to padara tos nepieejamākus lielai daļai iedzīvotāju.
Blokķēde un kriptovalūtas var mainīt veidu, kā Web3 lietotāji organizēs un veicinās kolektīvo darbu, izmantojot decentralizētās autonomās organizācijas (DAO). DAO ļauj cilvēkiem organizēties kopīgu interešu grupās bez centrāla lēmumu pieņēmēja starpniecības. Tā vietā tokenu turētāji jeb akcionāri, kopīgi balsojot, izvēlas piemērotāko rīcības plānu. Turklāt visa aktivitāte un balsojumi ir redzami blokķēdē. Līdz ar to DAO var veicināt Web3 decentralizētību, pārskatāmību un orientāciju uz kopienu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!