Eiropas Savienība ir unikāls veidojums. Ne federācija, ne konfederācija, ne starptautiska organizācija, bet gan savā ziņā vienīgā un unikālā. Viens no šīs Savienības (un tās priekšteces – Eiropas Kopienas) pamatu pamatiem no sākta gala ir bijis vienots iekšējais tirgus, kurā visiem ir kopīgi noteikumi. Tas jo īpaši attiecas uz taisnīgu konkurenci un stingriem ierobežojumiem tam atbalstam, kuru dalībvalstis var sniegt saviem uzņēmumiem. Šāda godīga konkurence gadu desmitiem ir bijis ES mērķis.
Protams, ar noteikumu pielietošanu ne vienmēr ir gājis gludi. Valstu protekcionisms par labu "savējiem" un slēptas subsīdijas nav bijis retums. Bet vienmēr to ir centusies novērst un apkarot Eiropas Komisija un ES tiesas. Arī Latvijas interesēs ir godīgi spēles noteikumi, kas ļautu mūsu uzņēmumiem pilnībā izmantot savas priekšrocības, savu darbu un izdomu, ar savām precēm un pakalpojumiem konkurējot Eiropas mērogā.
Bet laiki pašlaik mainās. Globālās krīzes – kovids, karš, enerģijas cenas, klimata pārmaiņas – ir prasījušas valstu aktīvu rīcību to pārvarēšanā, tai skaitā iejaukšanos tirgus darbībā. Eiropa globāli konkurē ar Ķīnu un ASV, kur savējo atbalstīšana ar daudzmiljardu valsts subsīdijām, pasūtījumiem un nodokļu atlaidēm ir kļuvusi par parastu lietu. Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumi arvien vairāk aiziet pagātnē.