Tuvojas Valsts prezidenta vēlēšanas, un daudzas pazīmes liecina, ka politiskie procesi uzkarst. Savus plānus kaldina ne tikai politiskās partijas, bet arī ekonomiskās aprindas. Aizvien skaidrāk top redzams, ka īpaši asi durkļi tiek spicēti, lai nepieļautu Egila Levita atkārtotu ievēlēšanu amatā. Laikrakstos, interneta portālos ik pa brīdim parādās raksti un komentāri, kas cenšas nonicināt Egilu Levitu un pierādīt, ka viņam nav nekādu cerību saņemt Saeimas vairākuma atbalstu, lai turpinātu darbu Rīgas pilī. Izskatās, ka atsevišķas aprindas par prezidenta vēlēšanām interesējas pat vairāk nekā par premjera izvēli.
Krišjāni Kariņu nepētīja tik vērīgi, viņa biogrāfiju neaprakstīja vairākās grāmatās, nerakņājās viņa pagātnē tik dziļi kā Egila Levita dzīvē. Šīs aktivitātes ir pārsteidzošas, jo prezidenta iespējas ietekmēt Latvijas ekonomiku, budžetu, naudas plūsmu, nodokļu politiku un citus tikpat svarīgus jautājumus ir nesalīdzināmi mazākas nekā premjera un ministru iespējas. To lieliski demonstrēja kaut vai tāds sīkums kā diskusija par ministra biedra amata ieviešanu. Kā atceramies, Egils Levits itin stingri pieprasīja iecelt vismaz piecus šāda veida ierēdņus.
Taču līdz pat šim laikam nav neviena ministra biedra, prezidenta kategorisko prasību partijas un Krišjānis Kariņš klusi un nemanāmi paslēpa zem deķa. Bet Levits klusē. Tas skaidri rāda, ka prezidenta iespējas iekšpolitikā ir gaužām vājas. Viņa nozīmīgākā loma ir iespēja nosaukt premjera amata kandidātu pēc Saeimas vēlēšanām vai valdības krišanas. Taču arī šajā gadījumā visu nosaka partijas. Ko tās izraudzīsies par valdības vadītāju, to prezidents būs spiests nominēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!