No bērniem gadās dzirdēt, ka ēdiens, kas tiek pasniegts skolās, ir negaršīgs, pliekans, neapetelīgs un auksts. Kāds teiks, ka iemesls ir Ministru kabineta noteikumi 172. "Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem", kur sīki un smalki aprakstīs, ko drīkst un ko nedrīkst dot maltītēs, cik sāli un cukuru var pievienot utt. Taču esmu pārliecināta, ka biežāk tas vai ēdiens ir garšīgs vai negaršīgs, atkarīgs no teši cilvēkiem jeb konkrēti pavāriem, kuri ir atbildīgi par ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu, kā arī produktiem, kas tiek izmantoti.
Nevienam nav noslēpums, ka pusdienas skolās maksā nelielu summu, visbiežāk vien pāris eiro, ko daļēji vai pilnībā sedz valsts vai pašvaldība, papildu finansējumu nodrošinot vecākiem. Tas nozīmē, ka pakalpojuma nodrošinātājam jāspēj iepirkt produktus, samaksāt komunālos pakalpojumus, algas pavāriem utt., kā arī privātas kompānijas gadījumā arī gūt peļņu. Un tieši šajā visā aprēķinā svarīgi neaizmirst, ka bērni būs tie, kuri šo ēdienu baudīs, jo ekonomēt uz viņiem nozīmē ekonomēt uz mūsu nākotni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!