juris ulmanis
Foto: Privātais arhīvs
Apritējis jau gads kopš Krievijas nodevīgā iebrukuma Ukrainā, un šīs 365 dienas daudz mainījušas gan katrā no mums, gan tautā un valstī kopumā. Bez šaubām, karš ir ļoti bēdīgs notikums. Tā piedzīvošanu es nespētu un negribētu novēlēt pat ienaidniekam. Pēdējā gada laikā esmu vairākas reizes pabijis Ukrainā, arī frontes līnijā, un varu vien apstiprināt, ka šodienas karš ir ārkārtīgi brutāls un nežēlīgs.

Te nav nekādas bruņinieku laika romantikas vai vīrišķības demonstrēšanas, divām armijām stājoties vienai pretim otrai klajā laukā. Modernais karš ienāk apdzīvotās vietās. Tas noārda pilsētas un ciematus, nogalina vai sakropļo civiliedzīvotājus. Un iedveš tik dziļu naidu pret uzbrucējiem, ka tā pārvarēšanai var nepietikt ar vienu vai divām paaudzēm.

Par kara šausmām var un vajag runāt daudz, lai nevienam nerastos muļķīga vēlēšanās aizsākt jaunu slaktiņu. Taču šoreiz es gribētu atskatīties uz Ukrainas kara raisītajiem pozitīvajiem pavērsieniem mūsu sabiedrībā un valstī. Un tādu nav maz.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!