Andis Kudors: Krievu okupanti vajā kristiešus Ukrainā  (7)

Kristiešus atkal vajā, šoreiz – "orki"

Marks Sergejevs un viņa ticības biedri ir no Melitopoles, kuru ir okupējuši Krievijas spēki. Okupanti 2022. gada 9. martā izdzina kristiešus no draudžu namiem un izvietoja tur militārpersonas. Sergejevs rādīja ierakstu, kurā redzams lielisks, skaists, plašs, moderns draudzes nams, kurā notika sludināšana, kristīga kalpošana, sapulces, svētdienas skola, kristīgie koncerti utt.

Pēc iebrukuma pilsētā okupanti izdauzīja durvis un brutāli atņēma skaisto namu, nozāģēja krustu, kas bija nama priekšā, un sāka filmēt propagandas klipus, melojot, ka viņi to namu esot uzcēluši. Tagad tur plīvo Krievijas karogi un uz nama fasādes ir uzkārts uzraksts "Mēs esam kopā ar Krieviju".

Talantīgais dziedātājs Marks stāstīja, ka agri no rīta okupanti ielauzās viņa mājās, neļaujot apģērbties, izvilka uz ielas un nogrūda zemē. Viņa dēlu pamodināja iebrucējs ar automātu rokās... Kā bērns var justies šādā situācijā? Marks stāstīja, ka, gulēdams uz ielas, esot lūdzis Dievu: ja šis jau ir tas brīdis, kad jāaiziet, tad lai Dievs izdara tā, ka viņu nenošauj bērnu acu priekšā... Marku nenošāva, bet atveda kopā ar citiem kristiešiem uz draudzes namu, kur viņa tēvs – vecākais mācītājs – tika konfrontēts. Krievi lika viņam kā reģionā lielākās draudzes ganam videouzrunā pateikt, ka krievi ir atnākuši, tā ir tikai ģeopolitika un ir jāsamierinās.

Tajā laikā Melitopoles ielās bija izgājuši ukraiņi ar zili dzeltenajiem karogiem un kliedza uz okupantiem – jūs mums neesat vajadzīgi! Iebrucēji cerēja, ka ietekmīgais mācītājs vērsīs cilvēku domas par labu okupantiem, bet viņu cerības nepiepildījās. Sergejevs vecākais palika uzticīgs Dievam un Ukrainai – valstij, kurā viņam bija nodrošināta reliģijas brīvība – kalpot Kristum veidā, kādā viņš to uzskata par pareizu.

Nākamajā dienā Marks veda ar automašīnu tēvu, sievu un bērnus laukā no Melitopoles, caur auto logu vērojot, kā krievi Kamenskas ciemu ar raķetēm nolīdzina līdz ar zemi. 50 km attālumu viņi spēja veikt tikai septiņās stundās, izvairoties no okupantiem un šķērsojot frontes līniju. Kad beidzot Marks un viņa ģimene ieraudzīja Ukrainas militāros spēkus un karogus, viņi pārdzīvoja sevišķu žēlastības brīdi... Nāve pirms tam bija pavisam tuvu.

Putinisti iet komunistu pēdās

Ukrainā, Jaunajā Kahovkā, 2022. gada 22. novembrī krievu okupanti sagrāba Vasarsvētku draudzes diakonu Anatoliju Prokopčuku (1970. gadā dzimušu) un viņa dēlu Aleksandru (2003. gadā dzimušu), spīdzināja abus un nogalināja. Diakonu un viņa dēlu atrada pēc četrām dienām; abi bija tā izkropļoti, ka viņus bija grūti atpazīt. Nomocītajam un nogalinātajam diakonam bija septiņi bērni, tātad mamma palika viena ar sešiem. Okupanti viņus apsūdzēja savā stilā – tie esot protestanti, "amerikāņu ticības" nesēji, spiegi. Vienīgie, kurus tik aktīvi nevajā krievu fašisti, ir Maskavas patriarhāta mācītāji Ukrainā, lai gan sagruvušajos namos maskavieši no Kijivas patriarhāta (kopš autokefālijas iegūšanas – "Pareizticīgā baznīca Ukrainā", PBU) ticīgajiem netiek nošķirti; krievu raķetes nogalina visus.

Vai tā jau nebija komunistu laikos? Baptists Ivans Voronajevs (vēlāk kļuva par Vasarsvētku draudzes ticīgo) bija kādu laiku dzīvojis ASV un ieradās PSRS ar kristīgu misiju sirdī. Pa ceļam ierodoties Bulgārijā, Voronajevs sludināja Kristus mācību un viena gada laikā atvēra tur 18 kristiešu draudzes. Viņš nodibināja Odesā Vasarsvētku draudzi un uzsāka kristiešu kustību, kurā bija ļoti liels skaits ticīgo. Pēc Pilsoņu kara kādu laiku padomijā daļai kristiešu tika dota zināma brīvība, bet tas neturpinājās ilgi. 1930. gada 7. novembrī čekisti Ivanu Voronajevu arestēja un apsūdzēja spiegošanā ASV labā, jo ticīgajiem parasti centās "piešūt" kādu nopietnu noziegumu, lai tas neizskatītos pēc kristiešu vajāšanas ticības dēļ.

Ivans ieslodzījuma vietās strādāja ogļu šahtās un meža darbos. 1933. gadā arestēja viņa sievu Katerīnu tikai tāpēc, ka bija kristiešu mācītāja sieva. Viņa padomju lēģeros pavadīja 25 gadus (!) no savas dzīves.

Abi esot atbrīvoti, uz īsu brīdi noīrējuši dzīvokli un plānojuši atgriezties ASV, bet pāris dienas pirms došanās ceļā Ivanu atkal arestēja un notiesāja. Oficiālā versija par Ivana nāvi bija tāda, ka viņu sarkanie nošāva. Viņa sieva, kurai Ņikita Hruščovs ļāva izbraukt uz ASV, stāstīja, ka Ivans, mežā strādājot, atpalika no strādnieku grupas, bija ļoti noguris. Sargi esot uzrīdījuši viņam suņus, kas viņu stipri saplosīja, vakarā Ivans Voronajevs no kodieniem mira. Voronajevu pieci bērni bēga uz Ameriku, daži caur ASV vēstniecību Latvijā.

Nedaudz no Bībelē rakstītā perspektīvas

Jūdu farizejs Sauls, pirms kļuva par apustuli Pāvilu, agresīvi vajāja kristiešus. Jēzus viņu apstādināja kārtējā vajāšanas gājienā un teica: "Saul, Saul, kāpēc tu mani vajā?" (Ap. d. 9:4b) Bet Sauls taču vajāja tikai cilvēkus, un Jēzus jau bija pie Tēva labās rokas Debesīs?! Kāpēc Jēzus saka, ka vajāts tiek tieši viņš? No tā izriet vienkārša, bet fundamentāla atziņa – ja jūs vajājat kristiešus, jūs vajājat Kristu, jo Jēzus ir klātesošs savos sekotājos. Putins zaimo, jo piesedzas ar cīņu ar "sātanistiem" Ukrainā. Putina režīms ir melu režīms, bet melu tēvs ir sātans (Jāņa 8:44). Var jau paziņot – "Gott mit uns!", bet tas vēl nenozīmē, ka dari labu – Dievam tīkamu – lietu. Lasām Rakstos, ka neviens, kurš nelietīgi valkā Dieva Vārdu, nepaliks nesodīts (2.Moz. 20:7). Tāpēc putinistiem ir jāņem vērā, ka pastāv ne tikai cilvēku tiesa, no kuras viņi cer izbēgt, bet vēl augstāka tiesa, kuras priekšā būs jāstājas pēc šīs dzīves.

Dārgā brīvība

Komunisti vajāja kristiešus, jo komunisms bija kā reliģija, kurai nedrīkstēja būt konkurences. Un tagad iesākto tradīciju okupētajā Ukrainas daļā turpina putinisti. Mūsdienās kristiešus vajā totalitārās un autoritārās valstīs, piemēram, Ziemeļkorejā, Ķīnā, Krievijā. Vajā arī tādās islāma zemēs kā Irāna. Rietumu pasaule bija un daļēji vēl arvien ir brīvības zona kristiešiem. Rakstu "daļēji", jo vietām mākoņi sabiezē. Nesen Somijā par kristīga viedokļa publisku paušanu tika vajāta bijusī Somijas iekšlietu ministre. Ultraliberāli kreisā ideoloģija Eiropā kļūst arvien neiecietīgāka pret kristiešiem. Pat tādā reliģijas brīvību sargājošā valstī kā ASV atsevišķās situācijās kristieši cieš no represijām ticības dēļ.

Te gan jāpiebilst, ka ASV reliģijas brīvība ir daudz labāk aizsargāta nekā Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, kur ticības brīvība kopš 90. gadiem ir uzlabojusies, bet ir vēl ceļš ejams. Krievu iebrucēji Ukrainas evaņģēliskos kristiešus, baptistus un harismātus uzlūko kā "no Rietumiem atnākušu ļaunumu". Kristieši zina, ka vajāšanas un apsaukāšanās ir iespējamas, un tās notiek. Bet demokrātiskām valstīm tas godu nedara, jo reliģijas brīvība ir viens no neatņemamiem demokrātijas elementiem. Autoritārajā (dažos aspektos jau totalitārajā) Krievijā nav reliģijas brīvības, Maskavas patriarhātam ir ekskluzīvas tiesības, kādu nav citām kristiešu denominācijām. Putins ir melis, kurš ciniski izmanto garīguma un tradicionālo vērtību retoriku, lai piesegtu krievu fašismu.