Eiropā sievietes ir drošībā. Vai tā tiešām ir? Francijā 2022. gadā partneri vai viņu bijušie partneri nogalināja vairāk nekā 100 sievietes. Spānijā decembrī vien vardarbīgi nogalinātas deviņas sievietes. Īrijā organizācijas Women's Aid statistikas dati liecina, ka 2022. gads ir bijis smagākais desmit gadu laikā - pēdējos 12 mēnešos vardarbīgi nogalinātas 11 sievietes.
Pat viena cietusī sieviete ir pārāk daudz. Eiropa to nedrīkst pieļaut.
Visās ES dalībvalstīs sabiedrība pieprasa rīkoties, un valdības turpina reaģēt.
Piemēram, 2021. gadā Grieķija ieviesa jaunu likumu par "vardarbību un uzmākšanos" darbavietā saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas konvenciju. Atbilstoši tika koriģēti kriminālkodeksa panti par izvarošanu, seksuālu uzmākšanos un nepilngadīgajiem.
Tomēr, lai gan atsevišķu ES valstu atbildes reakcija uz vardarbību un tās sekām ir apsveicama - Francija izmēģina jaunu atbalsta sistēmu, lai palīdzētu upuriem meklēt drošību un atjaunot savu dzīvi, tikmēr Īrija plāno veikt plašas reformas ģimenes tiesību tiesās -, tomēr joprojām pastāv galvenā problēma: sievietes drošība ir atkarīga no viņas dzīvesvietas. Piemēram, lielākajā daļā ES valstu joprojām ir nepieciešams vardarbības pierādījums, lai izvirzītu apsūdzību izvarošanā, kamēr tikai dažās ir paļāvība uz sievietes patiesu liecību.
Tā ir apkaunojoša anomālija. Lai gan par valstu tiesību aktiem joprojām lems valstu parlamenti, attiecībā uz vardarbību pret sievietēm mēs uzskatām, ka ir pienācis laiks ES noteikt kopējus minimālos standartus, līdzīgi kā tas tiek darīts terorisma gadījumā.
Tāpēc mēs šobrīd strādājam pie pirmā ES tiesību akta par vardarbības pret sievietēm apkarošanu, kas ir garš nosaukums vienkāršam un, jāatzīst, novēlotam priekšlikumam, ka vardarbība ir vardarbība un, ka vardarbība pret sievietēm vienā Eiropas valstī ir jāuzskata par vardarbību pret sievieti un jāsoda vienādi visās Eiropas valstīs.
Pamatojoties uz izvērstām konsultācijām, direktīvā būs ietverti pieci galvenie elementi: vienādu minimālo standartu noteikšana noziegumiem; drošas ziņošanas un riska novērtēšanas procedūras; cietušo privātās dzīves neaizskaramības ievērošana tiesvedībā un tiesības uz kompensāciju; atbalsts cietušajiem, izmantojot palīdzības tālruņa līnijas un krīzes centrus; labāka koordinācija un sadarbība starp dalībvalstīm pārrobežu noziegumu jomā.
Vienoti soda piespriešanas standarti arī apliecinātu ES dalībvalstu apņemšanos izbeigt to, kas būtībā ir ģeogrāfiskā loterija, kurā kā azartspēļu žetoni tiek izmantotas sieviešu dzīvības.
8. martā mēs atzīmējam Starptautisko sieviešu dienu. Taču, pat priecājoties par sieviešu sasniegumiem visā pasaulē, mums ir jāapsola: kad runa ir par sieviešu drošību, ģeogrāfiskās loterijas nav pieļaujamas. Vienosimies par definīcijām attiecībā uz vardarbību pret sievietēm, kas attiecas uz visu ES.
Panāksim, ka nevis sievietēm jājūtas nedroši, bet gan jāatbild tiem, kuri ir vardarbīgi pret sievietēm. Ja mēs to izdarīsim, tad ar pārliecību varēsim teikt - jā, sievietes Eiropā ir drošībā. Tad mums patiešām būs, ko svinēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!