Solvita Bruģe: Horizontālā attīstība – viens no darba devēja uzdevumiem šogad

Pasaule mainās, nāk jaunas profesijas, un amatus nereti nomaina lomas starpfunkcionālās komandās, kā arī prasmes arvien biežāk kļūst būtiskākas par apgūtās profesijas diplomu jaunas darbavietas meklējumos. Mainās organizāciju struktūras – tās kļūst arvien plakanākas, vadītāju skaits samazinās, un iespējas augt vertikāli, kāpjot pa karjeras kāpnēm uz augšu un iegūstot augstāka līmeņa amatus, samazināsies.

Taču cilvēku dabā ir augt un attīstīties, tādēļ arvien būtiskāka kļūst horizontālā izaugsme jeb iespējas apgūt jaunas prasmes ārpus tiešajiem pašreizējiem darba pienākumiem, vienlaikus apgūstot un attīstot prasmes citās, visbiežāk saistītajās, profesijās jeb lomās.

Pēc "Norstat" sabiedrības aptaujas datiem**, Latvijā divas trešdaļas norāda, ka, izvēloties darba devēju, viņiem ir būtiskas vertikālās izaugsmes iespējas, taču vēl biežāk – 74% – akcentē horizontālās attīstības iespēju nozīmi. Horizontālo attīstību par būtisku visbiežāk atzīst tieši aptaujas dalībnieki vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem (84% respondentu). Neskatoties uz to, ka darba ņēmējiem izaugsmes iespējas ir svarīgas, visticamāk, darba devēji tās var nodrošināt retāk un ne visiem, kas to vēlētos. Par to liecina arī dati – 53% aptaujas respondentu norāda, ka viņu esošajā darbavietā ir iespēja attīstīties ārpus savas tiešās profesijas un apgūt jaunas prasmes horizontālajai izaugsmei, savukārt tikai 41% saka, ka darbavietā tiek piedāvātas vertikālās izaugsmes iespējas.

Tas nozīmē, ka darba devējam, palielinot izaugsmes iespējas organizācijā, ir visas iespējas realizēt un nodrošināt darbinieku intereses, tādā veidā veicinot arī viņu piesaisti organizācijai un motivāciju strādāt, lai tiktu pamanīti.

Arī "Tet" pēdējos gados izteikti veicinām un novērojam horizontālo izaugsmi, gan darbiniekiem pārejot uz radniecīgu profesiju, piemēram, datu inženieris kļūst par datu zinātnieku, kvalitātes vadītājs par klientu pieredzes vadītāju, "agile" treneris par izaugsmes un efektivitātes līderi, gan pilnībā pārprofilējoties un apgūstot jaunu jomu, piemēram, no projektu vadītāja kļūstot par informācijas sistēmu testētāju. Elastīgā darba vide un iespēja strādāt arī attālināti ļauj mums kā organizācijai nodrošināt darbvietas, kā arī darba ņēmēju profesionālo attīstību ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. 2022. gadā SIA "Tet" katrs desmitais darbinieks ir piedzīvojis izaugsmi, kas atspoguļojas amata, pienākumu jeb atbildību vai lomas maiņā, visbiežāk tā bijusi tieši horizontālā izaugsme. Vairāk nekā puse jeb 56% no šiem darbiniekiem bijuši vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem, gandrīz katrs piektais – vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem.

Tehnoloģiju uzņēmumā, kur nepieciešams pielāgoties nepārtraukti mainīgai videi un straujai risinājumu attīstībai, ik diena pierāda, ka attīstīties un uzņemties jaunus izaicinājumus iespējams jebkurā vecumā un ar jebkuru darba stāžu. Ņemot vērā sabiedrības un vienlaikus arī darbaspēka novecošanos, darba tirgū un valstī kopumā arvien lielāka uzmanība jāpievērš koncepcijai par ilgtspējīgu darbu visā dzīves gājumā. Lai ilgtermiņā nodrošinātu uzņēmumu attīstību un konkurētspēju, svarīgi, ka darba devējs jau laicīgi spēj identificēt nākotnē nepieciešamās prasmes un kompetences, kā arī rada vidi, kas ļauj mācīties darot. Šis aspekts noteikti veicina organizācijas lojālo darbinieku iesaisti un izaugsmi, sniedzot iespēju viņiem turpināt savas darba gaitas.

Kā to panākt? Darba devējiem – nodrošinot iekļaujošu un dažādību atbalstošu darba vidi, iespēju gūt jaunas zināšanas, mācīties darot un eksperimentējot, uzticot jaunus pienākumus un izaicinājumus. Darba ņēmējiem – apzināt savas stiprās puses, apgūt jaunas prasmes, mērķtiecīgi domājot par savu attīstību, un izmantot iespējas iepazīt jaunas jomas, piemēram, lieliska iespēja bez maksas gūt jaunas zināšanas tehnoloģiju nozarē ir "Riga TechGirls" projektā "Iepazīsti tehnoloģijas". Iespēju ir daudz, atliek tikai tās saskatīt!

* Pasaules Ekonomikas forums 2020, "Future of Jobs Report"

** Sadarbībā ar "Norstat" 2022. gada novembrī veikta reprezentatīva 1003 Latvijas iedzīvotāju aptauja.