Pēdējo 50 gadu laikā attīstītās Eiropas valstis ir piedzīvojušas ievērojamas cilvēku paredzamā mūža ilguma pārmaiņas, galvenokārt pateicoties būtiskiem uzlabojumiem sirds un asinsvadu slimību (SAS) profilakses un aprūpes jomā. [1] Tajā liels nopelns ir pieņemtajiem drosmīgajiem tiesību aktiem, piemēram, attiecībā uz smēķēšanas ierobežojumiem un aizliegumiem, sabiedrības izpratnes veicināšanai par veselīga un aktīva dzīvesveida un uztura nozīmi, kā arī, protams, medicīnas zinātnes un farmācijas straujajai attīstībai. Tāpēc rietumvalstīs ar vecumu saistītās mirstības no SAS rādītāji 2020. gadā, salīdzinot ar 1960. gadu, samazinājušies par divām trešdaļām.
Diemžēl pēdējos gados pozitīvās tendences ir apstājušās, jo īpaši, ja skatāmies uz datiem par priekšlaicīgas nāves gadījumu, kas saistīti ar SAS, skaitu un paredzamā mūža ilguma tendencēm. [2, 3]
Diemžēl mūsu valsts šajā ziņā Eiropā ir vienā no bēdīgākajām situācijām. Latvijā sirds un asinsvadu slimības aizvien ir galvenais mirstības cēlonis – 2021. gadā no tām mira 56,7% iedzīvotāju, kaut arī katrs ceturtais SAS izraisītas nāves gadījums ir profilaktiski un medicīniski novēršams. Augsti ir arī SAS izraisītā invalidizācijas sloga, zaudēto un sliktā veselības stāvoklī nodzīvoto dzīves gadu rādītāji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!