Lauris Lizbovskis: Ar politisko gribu sirds pusē

Diemžēl pēdējos gados pozitīvās tendences ir apstājušās, jo īpaši, ja skatāmies uz datiem par priekšlaicīgas nāves gadījumu, kas saistīti ar SAS, skaitu un paredzamā mūža ilguma tendencēm. [2, 3]

Diemžēl mūsu valsts šajā ziņā Eiropā ir vienā no bēdīgākajām situācijām. Latvijā sirds un asinsvadu slimības aizvien ir galvenais mirstības cēlonis – 2021. gadā no tām mira 56,7% iedzīvotāju, kaut arī katrs ceturtais SAS izraisītas nāves gadījums ir profilaktiski un medicīniski novēršams. Augsti ir arī SAS izraisītā invalidizācijas sloga, zaudēto un sliktā veselības stāvoklī nodzīvoto dzīves gadu rādītāji.

2023. gads diemžēl turpina līdzšinējo mūsu veselības aprūpes sistēmas ieilgušo "bēdu stāstu", ko saasina šā brīža energoresursu un arī citu izmaksu kāpums. Realitāte ir skaudra – Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums ir zemākais Eiropas Savienībā. Arī veselības aprūpes jomā strādājošo profesionālās asociācijas sāk gatavoties ārkārtas situācijas izsludināšanai gan primārajā, gan ambulatorajā, gan neatliekamajā medicīnā.

Kādi ir risinājumi SAS jomā tad, kad tik daudz citu vajadzību, bet tik maz iespēju? Domāju, viens no tiem – daudz stratēģiskāka pieeja SAS jomai un tās attīstībai, vadībai. Proti, lai nodrošinātu labākus veselības rezultātus cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām ierobežotu resursu situācijā, ir nepieciešama daudz sistēmiskāka valsts līmeņa pieeja un konsekventāka ilgtermiņa politika, kuras veidošanā un īstenošanā svarīgs vairāku ieinteresēto pušu atbalsts un izpratne – ne tikai veselības aprūpes speciālistu, privātā sektora, bet arī izpildvaras un lēmumu pieņēmēju personā.

Uzskatu, ka neatliekami jāveido SAS rīcības plāns. Kā atzīst starptautiskie eksperti, kardioloģijā daudzās ES valstīs nav nacionālo SAS rīcības plānu (arī šobrīd Latvijā) vai tie ir ļoti novecojoši, formāli un tiem trūkst konkrēta finansējuma un/vai ieviešanas "instrumentu". [4, 5] Pēc viņu domām, iemesls tam – veselības aprūpes izmaksas no valdību puses (kā politikas veidotāju, tā lēmumu pieņēmēju u. c.) aizvien tiek uztvertas kā finansiāls slogs, nevis ieguldījums nākotnē. [6] Viņu priekšlikums: mainīt šo diskursu, aktivizēt politisko gribu un apņēmību un uzlūkot sirds un asinsvadu slimību jomu kā vērtību, jo Eiropas mēroga pieredze vēža ārstēšanā liecina, ka ar spēcīgu politisko apņēmību un iesaisti var panākt konkrētus rezultātus. [4] Ja SAS nozare piedzīvotu līdzvērtīga līmeņa politisko apņemšanos, valdības varētu uzlabot ne tikai populācijas veselības, bet arī nacionālo valstu ekonomiskos rezultātus. [7]

Turklāt tas nenozīmē nedz SAS jomas "izcelšanu", nedz būtisku papildu līdzekļu piesaisti. Galvenais ir neatliekama rīcība – SAS rīcības plāns, kurā būtu skaidri definēti stratēģiskie mērķi, tiem atbilstoši taktiskie risinājumi un nepieciešamais finansējums; diskusija par kardioloģiskā skrīninga programmas (īpašu uzmanību pievēršot ģenētiskajiem un metabolajiem riska faktoriem) nepieciešamību; ģimenes ārstu aktīvāka iesaiste SAS profilaksē, agrīnā diagnostikā, kontrolē un SCORE jeb fatālu kardiovaskulāru notikumu riska tuvāko 10 gadu laikā noteikšanas metodes visaptverošā izmantojumā. Ņemot vērā vairāku terapijas nozaru daudzos kopīgos riska faktorus un blakusslimības, pozitīvās pārmaiņas SAS jomā pozitīvi ietekmēs arī tās, sekmējot daudz efektīvāku veselības aprūpes resursu izmantojumu, veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaita un dzīvildzes pieaugumu.