Šajā sakarā ļoti pagodināja politologa Jura Rozenvalda komentārs raidījumā "Krustpunktā" par manu disertāciju kā vienu no labākām disertācijām Latvijas Universitātē pēdējo gadu laikā, kuru nu jau pirms teju desmit gadiem rakstīju par Latvijas integrācijas politikas ietekmi uz krievvalodīgo jauniešu piederības sajūtu Latvijai. Tomēr vienlaikus lika aizdomāties arī par to, vai pa šiem gadiem kaut kas ir mainījies krievvalodīgo iedzīvotāju attieksmē pret procesiem Latvijā un to piederībā mūsu valstij (disertācija ir pieejama šeit). Tāpat arī mans nupat par šo tēmu iznākušais raksts "Baltic Rim Economies" speciālizdevumam par ģeopolitisko situāciju un krievvalodīgo integrāciju pieejams šeit.
Kā integrācijas pētniecei, sekojot līdzi pēdējā gadā veiktajām aptaujām attiecībā uz notiekošo Ukrainā, mani satrauc un vienlaikus rada interesi lielais skaits respondentu, kas izvēlas atbildi "grūti atbildēt" attiecībā uz nostāju pret Krieviju, Putinu, viņa režīmu u. c. saistītajiem jautājumiem. Var domāt, ka šie aptaujātie vienkārši nevēlas paust savus patiesos uzskatus, bet pastāv arī iespēja, ka viņi tiešām nav izlēmuši un nezina, ko domāt par notiekošo. Piemēram, Valsts kancelejas veiktā aptauja 2022. gada martā liecina par to, Krievijas iebrukumu Ukrainā atbalstīja 8% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Veicot šo pašu aptauju 2022. gada decembrī, Krievijas kara atbalstītāju skaits Latvijā ir sarucis līdz 4%. Savukārt abās minētajās aptaujās "grūti atbildēt" variantu atkal izvēlējās 7% respondentu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!