Gluži kā nelāga pinne uz pubertāti sasnieguša skolnieka vaiga šobrīd Latvijā samilst mazohistiska tendence slānīt savu muguru ar pātagu, aizbildinoties ar augstākām matērijām, piemēram, atbalstu Krievijas iebrukuma postītajai Ukrainai. Profesors Kristaps Āls vērtē, ka IZM iniciatīva izrēķināties ar Latvijas sporta zvaigznēm, kas nu jau ieslēgta atpakaļgaitā, ir kā pumpas baltais galiņš, bet domnīca "Cehs.lv" var palīdzēt to izspiest un izšļākt strutas pret savu atspulgu spogulī.
Kristaps Āls nesen jau aprakstīja šaušanu mugurā savējiem, atsevišķiem patriotiski noskaņotiem aktīvistiem mēģinot sociālajos medijos izrēķināties ar Reini Pozņaku un Ukrainas boršča vietu Rīgā. Pirmais atļāvās pateikt krievvalodīgajam Latvijas medijam dažus teikumus krieviski, bet otrie neesot gana latviski. Tagad zem sitiena ir palikti profesionālie pašmāju sportisti. Šoreiz vairs ne saujiņas "Twitter" margināļu aprindās, bet gan valdības, mediju un starptautiskas publicitātes līmenī.
K. Āls nav aktīvākais riteņbraukšanas entuziasts un, pilnīgi godīgi sakot, pēdējo reizi par to interesējās, kad Māris Štrombergs olimpiskajās spēlēs ar bērnu divriteni visātrāk izripoja cauri trasei. Divreiz. Par Tomu Skujiņu savukārt "Cehs.lv" eksperts pērn uzzināja tikai caur prizmu "pozitīvais piemērs sportistu vidū Ukrainas atbalstam". Viņu pamanīt bija viegli, jo sportistu, kuri paralēli muskuļu trenēšanai ir pamanījušies uztrenēt arī kādu smadzeņu rievu un mugurkaulu, kā izrādās, nav daudz. Tāpēc vēl jo rēcīgāka ir situācija, ka tieši Skujiņš bija Čakšas sankciju pirmajā rindā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
