čakša un kariņš
Foto: LETA
Izglītības ārēs atkal brāzmo viesuļi. Skolotāju arodbiedrība draud ar streiku, valdības vadītāji stāsta, ka streikam nav pamata, jo izglītības joma esot dāsni finansēta. Ja skolotājiem mazas algas, tad tikai tāpēc, ka neprot racionāli izmantot budžeta līdzekļus. Nauda skolotāju algu palielināšanai esot atrodama tikpat kā pašu kabatās, vajagot vien sakārtot skolu tīklu – reorganizēt un slēgt mazās skoliņas, bērnus koncentrēt lielos kombinātos, palielināt skolēnu skaitu klasēs.

Citiem vārdiem sakot – izglītības darbinieki, tieciet vaļā no vārguļiem, sīkajām lauku skolām, kurās dažviet pedagogu un tehnisko darbinieku vairāk nekā audzēkņu! Ietaupīsiet miljonus un varēsiet skolotājiem maksāt treknākas algas.

Uzreiz gribas jautāt – kāpēc valdība nerīkojās tieši tādā pašā veidā, kad lēma palielināt ministru un citu ierēdņu algas? Vai augstākajai priekšniecībai arī nevajadzēja prasīt strādāt intensīvāk, vairāk, ja gribēja brangākas algas? Vai nevajadzēja kaut ko sašaurināt, samazināt, racionalizēt un tādā veidā ietaupīt vajadzīgos līdzekļus prezidentu, ministru algu palielināšanai? Valdība rīkojās taisni otrādi – valsts pārvaldes izdevumus palielināja, dibinot jaunu ministriju. Bet attieksmē pret skolotājiem cita "gudrība" – slēdziet skolas, taupiet, sašaurinieties, racionalizējiet savu sistēmu, ja gribat saņemt vairāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!