Polina Brotjē
Foto: Privātais arhīvs
Ņemot vērā to, ka kripto un blokķēdes tehnoloģijas vēl ir savas attīstības sākumposmā, tās joprojām apvij daudz dažādu mītu un maldīgu priekšstatu. Tostarp attiecībā uz kriptovalūtām publiskajā telpā visbiežāk varam dzirdēt divus nepatiesus apgalvojumus jeb FUD1 par to, ka kriptovalūtas nav drošas un tās pārsvarā izmanto noziedzīgas personas.

Mīts Nr. 1 – kriptovalūtas bieži izmanto likumpārkāpēji

Fakts: Kriptovalūtu lietotāju skaits aug ārkārtīgi strauji, tās ikdienā galvenokārt izmanto vienkārši cilvēki, tādi paši kā es un jūs, – šobrīd jau gandrīz 300 miljoni cilvēku visā pasaulē2.

Protams, arī noziedznieki vienmēr mēģinās saviem mērķiem izmantot gan ierastās vecās, gan arī jaunās tehnoloģijas un metodes. Tomēr blokķēdes tehnoloģijas un kriptovalūtas savas caurskatāmības dēļ nav īpaši piemērotas noziedzīgiem mērķiem. Kriptotehnoloģiju nozarē ir novērojama ārkārtīgi strauja attīstība, savukārt darbību, kuras varam raksturot kā nelikumīgas, apjoms turpina ievērojami samazināties.

Piemēram, 2021. gadā tikai aptuveni 0,15% no visiem kriptovalūtu darījumiem ir raksturojami kā nelikumīgi, kas ir būtisks samazinājums salīdzinājumā ar 2020. gadā fiksētajiem 0,62%. Tostarp naudas atmazgāšana veidoja 0,05% jeb aptuveni 8,6 miljardus ASV dolāru. Tas ir tikai piliens jūrā salīdzinājumā ar 800 miljardiem – 2 triljoniem ASV dolāru, kas atmazgāti, izmantojot tradicionālo finanšu sistēmu un tradicionālās valūtas ("fiat"), veidojot aptuveni 2–5% no pasaules IKP.3

Blokķēdes tehnoloģija jau pēc savas būtības ir caurskatāma – viss tiek ierakstīts publiskajā virsgrāmatā un ikvienam ir iespējams to pārbaudīt. Blokķēdē nav iespējams pārvietot lielas naudas summas tā, lai to nepamanītu un nevarētu atklāt. Tāpēc Eiropols un Bāzeles Pārvaldības institūts jau ir paziņojuši, ka kriptotehnoloģijas var kļūt par nozīmīgu instrumentu, lai cīnītos pret organizēto noziedzību.4

Jau šobrīd viens no drošiem tiesībaizsardzības institūciju sabiedrotajiem cīņā pret finanšu noziegumiem ir kriptovalūtu biržas. Piemēram, "Binance" pavisam nesen palīdzēja sagraut noziedzīgu grupējumu, kas nodarbojās ar izspiedējvīrusu izplatīšanu un bija jau paspējis nelegāli iegūt 500 miljonus ASV dolāru.5 2021. gadā hakeri uzlauza "Poli Network" un nozaga 610 miljonus ASV dolāru, bet šos līdzekļus izdevās atgūt 24 stundu laikā.6

Šobrīd jau visai droši var secināt: ja nelikumīgām darbībām tiks izmantota kriptovalūta, noziedznieki tiks notverti daudz ātrāk nekā gadījumos, kad noziedzīgām darbībām izmantota skaidra nauda.

Mīts Nr. 2 – kriptovalūtas nav drošas

Fakts: ar atbilstošu normatīvo regulējumu blokķēdes tehnoloģija var nodrošināt augstāku drošības un privātuma pakāpi salīdzinājumā ar tradicionālo finanšu sistēmu.

Atšķirībā no tradicionālajām finanšu iestādēm, kur darījumi tiek slēpti, blokķēdē veiktie darījumi ir publiski un izsekojami. Kriptobiržām ir pieejami arī dažādi rīki, lai izsekotu un uzraudzītu aktivitātes blokķēdē, nodrošinot, ka visi darījumi ir likumīgi un atbilstoši.

Kriptobiržas izmanto tos pašus rīkus un metodes, ko izmanto lielākās finanšu institūcijas, lai nodrošinātu atbilstību dažādām jurisdikcijām, naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju prasībām. Piemēram, tiek izmantota visaptverošā politiski iesaistīto personu, augsta riska indivīdu un organizāciju datubāze "Refinitiv World-Check". Tāpat kriptovalūtu biržas var arī pārraudzīt klientu IP adreses izmaiņas, pārbaudot, vai lietotāji neatrodas sankcionētās jurisdikcijās.

Publiskajā blokķēdes virsgrāmatā tiek apstiprināta un reģistrēta katra darījuma pilna vēsture. Tādējādi uzraudzības iestādēm ir viegli izsekot katru darījumu un atklāt līdzekļu avotu. Blokķēde nodrošina iespēju veikt sistēmisku naudas atmazgāšanas risku analīzi, izmantot ziņošanas mehānismus un nepieciešamības gadījumā bloķēt ikvienu darījumu.

Blokķēdes tehnoloģija nodrošina kontrolētu anonimitāti, apvienojot privātuma un datu aizsardzības priekšrocības. Tradicionālajās finanšu institūcijās "Zini savu klientu" jeb KYC procedūras ir visai smagnējas un laikietilpīgas. Turklāt līdz brīdim, kad sāka parādīties atklātie banku protokoli, process bija jāatkārto katrā finanšu institūcijā atsevišķi. Savukārt blokķēdes tehnoloģijai ir potenciāls vienkāršot atbilstības novērtēšanas procesus, nodrošināt tūlītēju piekļuvi klientu informācijai, kā arī samazināt neprecīzu datu apjomu.7


  1. FUD – saīsinājums no angļu valodas "Fear, Uncertainty, Doubt" (bailes, nenoteiktība, šaubas).

  2. https://blog.crypto.com/global-crypto-owners-near-300-million-predicted-to-hit-1-billion-by-the-end-of-2022/

  3. https://www.unodc.org/unodc/en/money-laundering/overview.html

  4. https://www.europol.europa.eu/media-press/newsroom/news/cryptocurrencies-key-to-tackling-organised-crime-%E2%80%93-europol-and-basel-institute-governance

  5. https://www.binance.com/en/blog/all/binance-helps-take-down-cybercriminal-ring-laundering-$500m-in-ransomware-attacks-421499824684902240

  6. https://www.elliptic.co/blog/the-poly-network-hack-600-million-in-crypto-stolen-and-returned-in-24-hours

  7. https://www.gemini.com/cryptopedia/kyc-compliance-distributed-ledger-technology

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!