MISC 2.0 - 20069
Foto: Privātais arhīvs
Katram ir sava vēsture. Reiz tā sākas, reiz tā noslēdzas. Starp diviem vārdiem "reiz" – būtiskākais ir mēģinājums apzināties sevi un savu vietu tajā. Protams, zināt vēstures faktus un tos pieņemt nav viens un tas pats, tomēr, lai varētu pieņemt, vispirms ir jāzina.

25. marts

Klusajā sestdienā, 1989. gada 25. martā, dienā pirms Lieldienām, sākās mana vēsture. Nē, tā nav nedz mana fiziskā, nedz mana garīgā dzimšanas diena. Tā ir diena, kad sapratu, ka laiks ir bijis pirms manis un būs pēc manis, ka laiks "attiecas arī uz mani". Varētu sacīt, ka labs sasniegums "mūžīgā" un tolaik "it kā" brūkošā komunisma valstī, – tam fonā "sarkani" skolotāji, kas vēlāk visi kā viens izrādījās "sarkanbaltsarkani", mācību grāmatas ar saturu gan par piecgades svarīgumu, gan par Raini kā ģēniju un komunālā dzīvokļa tikai krievu valodu zinošie arvien tramīgākie kaimiņi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!