Pēc 30 gadu pārtraukuma kodolieroči atgriežas Baltkrievijas teritorijā. Putina paziņojums par plāniem līdz š. g. jūlijam izvietot taktiskos kodolieročus Baltkrievijas teritorijā nepārsteidz, jo vēl tālajā 2007. gadā Krievijas vēstnieks Baltkrievijā Aleksandrs Surikovs draudēja ar šādu iespēju kā atbildi uz ASV pretraķešu aizsardzības elementu izvietošanu Eiropā. "Viss būs atkarīgs no abu valstu integrācijas pakāpes," toreiz teica vēstnieks. Tagad acīmredzot nepieciešamā "integrācija" ir sasniegta, bet šoreiz iegansts eskalācijai ir cits – noplicināto urānu saturošu šāviņu piegāde Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Atslēgas vārds šeit ir "urāns", kas plašai auditorijai asociējas ar kodolieročiem. Patiesībā noplicinātais urāns ir vāji radioaktīvs blīvs metāls, kas tiek izmantots konvencionālajā munīcijā kā bruņusitējs (serdenis) vai arī kā bruņu aizsardzības pastiprinātājs. Tas nav nedz kodolierocis, nedz kāda starptautiski aizliegta bruņojuma sastāvdaļa. Pašai Krievijai šāda tipa šāviņu ir simtiem tūkstošu, un to pielietošana Ukrainas konfliktā ir tikai laika jautājums. Attiecīgi var secināt, ka īstie iemesli Krievijas rīcībai Baltkrievijā nav gluži reakcija uz "urāna serdeņiem"
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
