Tradicionāli daļa (lielākā?) sabiedrības ir neapmierināta ar valdības darbu, savukārt tie, kas nav tik kritiski noskaņoti, jūtas garlaikoti. Notiekot mīcīšanās uz vietas, neizlēmība un tā tālāk. Jāatzīst, ka es pats vairāk sliecos šīs otrās grupas virzienā, tādēļ jauki, ja kaut kas, tēlaini izsakoties, pamodina.
No šī viedokļa raugoties, pateicības vārdi veltāmi zemkopības ministram Didzim Šmitam (AS) par viņa teikto 30. martā debatēs "100 dienas valdībā: uzsāktais klimata, dabas un vides politikā". Precīzāk sakot, par viņa atklāsmēm kontekstā ar klimata pārmaiņām. Ja cits diskusijas dalībnieks, klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV), mēģināja būt – vismaz paša ieskatā – diplomātisks, sakot – "Es nespēšu izšķirt zinātnisko debati, kur ir dažādi viedokļi", tad viņa kolēģis bija daudz tiešāks. Ieskatam citāts (videoierakstā [1] jaukākais sākas pēc pirmās stundas): "Es domāju, ka mēs esam aizgājuši kaut kādā augstprātības laikmetā, kad mēs iedomājamies, ka mēs nosakām klimatu uz zemeslodes. Nopietni? Mēs? (..) Augstprātība, kas robežojas drusku ar vājprātu. Tā nav zinātne, tā ir reliģija."
Sen nebiju dzirdējis tādus demagoģijas plūdus
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
