Krišjāņa Kariņa otrā valdība braši nostrādājusi 100 dienas un ar savu haotisko rosīšanos aicināt aicina visus izteikties par darīto/nedarīto un pateikto/nepateikto. Uzrāvienu ekonomikā un enerģētikā līdz šim pamanīt grūti, toties rīcība veselības jomā labi redzama un īsumā atbilst teicienam "kariņš trauku veikalā".
Mani kolēģi valdības vadītāja un finanšu ministra sniegumu veselības jomā jau ir paspējuši aprakstīt daudz tēlaināk, paredzējuši nāvi veselības jomai vai vismaz pilnīgu sabrukumu, maksas medicīnu, ielaistas un neārstētas slimības, svešatnē aizbraukušus jaunos ārstus un pamestas ģimenes ārstu prakses.
Veselības budžets 2023. gadam nozīmē skaitļus, kas ir par 8% mazāki, nekā būtu nepieciešams normālai attīstībai un veselības jomas pamatvajadzību segšanai. Vienkāršoti tas būtu:
- par 8% mazākas algas medicīnas darbiniekiem salīdzinošās cenās un salīdzinot ar inflāciju;
- par 8% garākas rindas pēc izmeklējumiem, ambulatoriskajiem pakalpojumiem un konsultācijām, proti, 1–2 nedēļas garākas rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem un nedaudz garākas rindas arī uz pakalpojumiem, kurus pacienti sedz no pašu kabatas.
Šā gada budžets vislielāko ļaunumu nodarīs primārajai veselības aprūpei. Kariņa valdība uzskata, ka ģimenes ārstam pašam vienlaikus jāpieņem pacienti, jāzvana viņiem un jāatbild uz zvaniem, ar pildspalvu vai datorā jāaizpilda bezgala daudz Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu paģērēto veidlapu, atskaišu, žurnālu un apkārtrakstu, kā arī 38 dažādu iestāžu (skolu, izglītības pārvalžu, bāriņtiesas, pašvaldības, policijas, dažādu inspekciju utt.) pieprasītu dokumentu; bet trešo darbinieku praksei valsts šogad vairs neapmaksā. Ja pieņemšanas laikā, ārstam uzklausot pacientu, visu laiku zvana telefons un kāds klauvējas pie durvīm, skaļi sakiet: "Paldies Kariņa valdībai!" Bet analīze par apcirptā budžeta korelāciju ar sagrautu primāro aprūpi ir cita – gara pētnieciska – raksta uzdevums.
Šoreiz – par laboratoriskajiem izmeklējumiem nepietiekama budžeta apstākļos. Vēlos uzreiz norādīt, ka lielu daļu no šeit sniegtās informācijas esmu smēlies, klausoties RSU profesores Jeļenas Storoženko lekcijas.
Kariņa valdības budžets un laboratorijas izmeklējumi tikai līdz jūlijam vai augustam
Lai lasītājs labāk izprastu, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem, bet visvairāk Līgai Meņģelsonei, būtu jāsatraucas par nepietiekamu budžetu laboratoriskajiem izmeklējumiem, lūdzu pievērstu uzmanību dažiem faktiem un aksiomām:
- pētījumi rāda, ka Eiropā un ASV aptuveni 70% ārstu slēdzienu balstās uz laboratoriskās diagnostikas sniegtajiem rezultātiem. Laboratoriju veiktie izmeklējumi ik gadu kļūst par 3–6% daudzveidīgāki un informatīvāki. Lai iegūtu šos 70% slēdzienu, laboratorijas tērē mazāk par 4% no kopējā veselības budžeta;
- Latvijā pēdējo 5 gadu laikā laboratorisko izmeklējumu skaits vidēji pieaudzis par 9,7%, bet visievērojamākais kāpums bija no 2020. līdz 2021. gadam – par 23,3%. 2023. gada pirmajos mēnešos visās laboratorijās vērojams neprognozēti liels laboratorisko izmeklējuma apjoma pieaugums – pēc neoficiāliem datiem, līdz pat 25%, salīdzinot ar 2022. gada pirmajiem mēnešiem. Ambulatoro laboratorisko izmeklējumu straujais kāpums varētu tikt izskaidrots ar "PostCovid" simptomātikas pieaugumu pacientiem ar pārslimotu Covid-19 infekciju, kā arī ar nepieciešamību vairāk veikt izmeklējumus pacientiem ar hroniskām neinfekcijas slimībām, kam izmeklēšana un ārstēšana tika iekavēta pandēmijas laikā. Pēc neoficiāliem datiem, veikto laboratorisko izmeklējumu finansiālais apjoms ir vismaz par 5 miljoniem eiro mēnesī lielāks, nekā budžetā paredzēts, turklāt laboratorijas kļuvušas par ķīlniekiem – tās nevar atraidīt pacientu, kam ir nosūtījums veikt vienu vai otru analīzi, tikai tādēļ, ka Kariņš un valdība uzskata – tik daudz analīžu Latvijas iedzīvotājiem veikt nevajag;
- Nacionālais veselības dienests joprojām nav pilnībā norēķinājies ar Latvijas laboratorijām par pagājušajā gadā veiktajām analīzēm. Tātad – no šā gada knapā budžeta būs vēl jāturpina maksāt iepriekšējā gada parādus;
- kopējās laboratorijas pakalpojumu pieauguma tendences novērojamas ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, un to saista ar trim faktoriem: profilaktiskiem pasākumiem slimību agrīnai diagnostikai, medicīnas pakalpojumu tirgus globalizāciju, bet visvairāk – ar populācijas novecošanu. Tieši populācijas novecošanās ir būtiskākais sabiedrības veselības izaicinājums, jo, pieaugot iedzīvotāju vidējam dzīves ilgumam, pieaug risks saslimt ar dažāda veida multifaktoriālām slimībām, kuru attīstībā būtiska loma ir ne tikai dažādām riska alēlēm, bet arī dzīvesveidam. Par 21. gadsimta nozīmīgākajām multifaktoriālajām slimībām mēs uzskatām kardiovaskulārās slimības, cukura diabētu, Alcheimera slimību, multiplo sklerozi, dažādu lokalizāciju ļaundabīgos audzējus u. c. Agrīnu riska alēļu apzināšana ir būtisks priekšnosacījums dzīves kvalitātes uzlabošanai un savlaicīgu profilaktisku pasākumu veikšanai, kur laboratoriskajai diagnostikai ir neatņemama loma;
- Covid-19 pandēmija ietekmēja molekulārās bioloģijas attīstību ne tikai saistībā ar Covid-19 diagnostiku, bet arī citu infekciju, ģenētisko un onkoloģisko slimību ātru diagnostiku vai prognozes noteikšanu. Pateicoties ātrumam un precizitātei, šīs metodes stabili ieņēma savu vietu starp citiem laboratoriskajiem izmeklējumiem. Pandēmijas laikā iegādātās iekārtas un tehnoloģijas nav domātas tikai Covid-19 analīzēm. Molekulārā diagnostika visbiežāk tiek balstīta uz polimerāzes ķēdes reakcijām (PĶR). Tā ir ātra un precīza diagnostikas metode gan dažādu infekcijas slimību, gan arī ģenētisku izmaiņu (iedzimtu un somatisku) noteikšanai dažādas izcelsmes un tipa bioloģiskos paraugos. Onkoloģisko slimību gadījumā PĶR var tikt izmantota specifisku somatisko mutāciju klātbūtnes noteikšanai audzējā, izmantojot specifiskus onkopaneļus. Šādu somatisko mutāciju noteikšana ir būtiska, lai izvēlētos atbilstošāko terapiju onkoloģijas pacientam. Tātad – Covid-19 pandēmija ne tikai uzlaboja diagnostiku, bet pacēla to augstākā – precīzākā, ātrākā un dārgākā – līmenī;
- pēdējos 5 gados laboratorijās noteicoša loma ir digitālajai transformācijai un mākslīgajam intelektam, kas kopā ievērojami uzlabo precizitāti un kvalitāti, bet diemžēl – palielina arī pakalpojuma cenu;
- saliekot kopā visus saskaitāmos – strauji pieaugošu izmeklējumu apjomu, iespējas veikt precīzākas, taču dārgākas analīzes, modernās tehnoloģijas un nepieciešamību pēc jaunām ārstu zināšanām –, valsts finansējums laboratoriskajiem izmeklējumiem šogad beigsies augustā (optimista skatījums) vai jūlijā (pesimista skatījums).
Laboratorijas zinātnes vieta medicīnā un virzība nākotnē
Medicīnas laboratorijas zinātne ir veselības aprūpes joma, kas sniedz diagnostikas pakalpojumus, kuri nepieciešami slimību atklāšanai un ārstēšanai. Diagnostikas pakalpojumi ietver svarīgas ķīmiskās, hematoloģiskās, imunoloģiskās, mikroskopiskās un bakterioloģiskās analīzes asinīs, audos un ķermeņa šķidrumos, kas palīdz noteikt pacienta diagnozi, veselības stāvokli, zāļu iedarbību uz slimību un daudzus citus medicīnas aspektus.
Lai diagnosticētu slimību, klīnicists mūsdienās ir kļuvis atkarīgs no precīziem laboratorisko analīžu datiem, viņš paļaujas uz šo informāciju – lai plānotu vai īstenotu pacienta ārstēšanu un aprūpi.
Medicīnas laboratoriju speciālisti (tie parasti ir laboratorijas ārsti, biologi, ķīmiķi) veic dažādus laboratorijas testus, nodrošina parauga un testu rezultātu kvalitāti, interpretē un izskaidro laboratorijas testu nozīmi, reģistrē datus, izvērtē jaunas metodes, pēta laboratorijas testu efektivitāti. Lielākā daļa no laboratorijas ārstu darba ir gauži praktiska – viņi veic arī instrumentu kalibrēšanu, apkopi, validāciju un problēmu novēršanu, kā arī veic statistisko analīzi, lai pārbaudītu testu precizitāti un atkārtojamību. Viņi konsultē veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus par testu izvēli un paraugu ņemšanu un ir atbildīgi par ātru kritisko laboratorijas rezultātu paziņošanu.
Kas ir populārākie laboratorijas testi, ko veic medicīnas laboratorijas speciālisti? Tā ir pilna asins aina, kas dod mums informāciju par eritrocītu, leikocītu, trombocītu veidiem un skaitu asinīs. Pilna asins aina mums ļauj noteikt vispārējo veselības stāvokli, analizēt veselības traucējumus un novērtēt, piemēram, uzturu, kā arī var palīdzēt meklēt diagnostikas ceļus, precizējot tādus simptomus kā vājums, nogurums un zilumi, kā arī diagnosticēt tādas slimības kā anēmija, leikēmija, malārija un jebkura cita infekcija.
Urīna analīzēs pārbauda urīna saturu, ķīmisko sastāvu un koncentrāciju. Ar urīna analīzes palīdzību ārsts atklāj un ārstē urīnceļu infekcijas, nieru slimības un diabētu.
Protrombīna laiks ļauj izmērīt, cik ilgā laikā asinis sarecē. Ar šo koagulācijas testu mēra piecu dažādu asins recēšanas faktoru klātbūtni un aktivitāti. Ar to var noteikt asiņošanas anomālijas, un to var izmantot, lai uzraudzītu medikamentozo ārstēšanu.
Holesterīna un lipīdu sastāvu mēs izmantojam, lai novērtētu sirds slimību riskus.
Un tomēr – laboratorijas ārsta patiesā loma atklājas, kad tiek veiktas mūsdienīgākas un sarežģītākas diagnostiskās laboratoriskās analīzes. Vecāka gadagājuma iedzīvotāji biežāk saslimst ar hroniskām nieru un sirds slimībām, 2. tipa diabētu un vēzi, tāpēc palielinās vajadzība pēc laboratoriskās diagnostikas.
Minēšu piemēru: sirds biomarķieri miokarda infarkta (MI) un sirds mazspējas (KS) gadījumā.
Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais nāves cēlonis pasaulē (aptuveni 32% no mirstības pasaulē). Svarīgāko sirds biomarķieru izstrāde un klīniskā ieviešana ir novedusi pie paradigmas maiņas veselības aprūpē, ļaujot ātrāk diagnosticēt un prognozēt izplatītas sirds slimības, tostarp miokarda infarktu, un ievērojami samazināt pakārtoto resursu izmantošanu. Ja vēl pirms dažiem desmitiem gadu miokarda infarktu mēs galvenokārt diagnosticējām, balstoties uz simptomiem, elektrokardiogrammu un nespecifiskiem biomarķieriem, tad šodien diagnoze balstās uz laboratoriski nosakāmiem biomarķieriem. Mūsdienās miokarda infarkts definēts kā "sirds biomarķiera, vēlams, augsti jutīga sirds troponīna, palielināšanās un/vai samazināšanās konstatēšana, vismaz vienai vērtībai pārsniedzot 99. procentili".
21. gadsimtā laboratorijas zinātnes galvenā nozīme ir skrīninga (piemēram, grūtniecības un vēža), riska stratifikācijas (piemēram, sirds un asinsvadu slimību), diagnostikas (piemēram, nieru slimību, infekciju) īstenošanā un ārstēšanas izvēles (piemēram, farmakoģenētikas vai antibiotiku) noteikšanā. Arvien biežāk tiek veiktas arī pirmsdzemdību pārbaudes dažādu ģenētisko slimību noteikšanai.
Kā jau minēju, klīnisko laboratoriju sniegtie objektīvie medicīniskie dati ir pamatā aptuveni 70% klīnisko lēmumu, tomēr pierādījumi, kas pamato šo apgalvojumu, ir salīdzinoši vāji dokumentēti un nekādi nesasniedz sabiedrības un lēmumu pieņemšanas līderu apziņu.
Klīniskās laboratorijas sniedz veselības aprūpes speciālistiem objektīvus datus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu kvalitatīvu, drošu, efektīvu un atbilstošu aprūpi slimību profilaksei, diagnosticēšanai, ārstēšanai un vadībai. Pēdējo 20 gadu laikā klīnicistiem pieejamo laboratorisko testu skaits ir divkāršojies un šobrīd ir vismaz 3500 testu. Pasaules in vitro diagnostikas tirgus 2021. gadā tika novērtēts 87 miljardu ASV dolāru apmērā, un tiek prognozēts, ka nākamajos 10 gados tas sasniegs 135 miljardus ASV dolāru, pieaugot par 4,6% gadā. Globālā prognoze rāda, ka laboratoriju darba apjoms līdz 2030. gadam strauji pieaugs, tostarp nodarbināto speciālistu skaits pieaugs par 11%.
Klīnisko laboratoriju nozīme parasti tiek vērtēta, pamatojoties uz izmaksām, bet ne uz ieguldījumu veselības aprūpes sistēmā, jo laboratoriskās medicīnas vērtības pacientu aprūpē norobežošana un kvantitatīva noteikšana ir ārkārtīgi sarežģīta, bet būtiska, lai uzlabotu atpazīstamību.
Neraugoties uz milzīgo ieguldījumu veselības aprūpē, klīniskās laboratorijas bieži vien darbojas kā melnā kaste – normāls politiķis un žurnālists nemēdz runāt un domāt par to, ko nesaprot, bet laboratorijas zinātne strauji attīstās un attālinās no filologa – premjera – un ģeogrāfa – finanšu ministra – redzeslauka.
Secinājumi
Veselības aprūpes sistēmas nevar darboties bez klīnisko laboratoriju sniegtās informācijas. Bez laboratorijas pārlieku daudzi svarīgi klīniskie lēmumi tiktu pieņemti bez objektīviem pierādījumiem. Šajā rakstā minētie un neminētie piemēri, tostarp sirds biomarķieri, antibakteriālā pārvaldība, tuberkulozes un Covid-19 diagnostika, patiesi ilustrē klīnisko laboratorisko izmeklējumu tiešo ietekmi uz pacientu aprūpi un sabiedrības veselību pacientu un sistēmas līmenī.
Pieprasījums pēc laboratorijas pakalpojumiem ir veicinājis arī pakalpojumu attīstību. Medicīnas laboratorijas Covid-19 laikā ir parādījušas, ka visnozīmīgākie laboratorijas pakalpojumu faktori ir:
- kvalitāte;
- pakalpojuma izpildes laiks;
- ērta pieejamība dzīvesvietā vai tuvu dzīvesvietai (piemēram, paraugu noņemšana);
- laboratorijas reputācija sabiedrībā, jo tā ir cieši saistīta ar uzticību laboratorijai;
- laboratorijas IT līmenis – cik ātri un ērti var pasūtīt izmeklējumus vai pierakstīties un saņemt atbildes.
Laboratorijas izmeklējumi ir neatņemama veselības aprūpes sistēmu pieaugošo prasību apmierināšanas sastāvdaļa visā pasaulē, bet kopš Covid-19 pandēmijas šo izmeklējumu vieta veselības aprūpē ir ievērojami pieaugusi. Mēs tagad dzīvojam ļoti sarežģītā pasaulē. Mēs pārvaldām digitālos rīkus, bet bez digitālās pārvaldības metodēm nav iespējams uzturēt un pārvaldīt šīs sistēmas, un laboratorijas zinātne ir viens no globālajiem digitalizācijas līderiem. Kad sākās Covid-19 pandēmija, laboratorijas visātrāk pielāgojās steidzami mainīgajām pacientu prasībām.
Ja ministriem un ierēdņiem nav laika lasīt visu pamatojumu un mēģināt apjaust visu laboratorijas zinātnes nozīmi, skaistumu un perspektīvas, būtu labi, ja viņi apjaustu realitāti – laboratorisko izmeklējumu nozīme un vieta medicīnā pieaugs, izmeklējumi kļūs precīzāki un dārgāki, jau šogad Latvijā atklāsies nopietns finanšu trūkums laboratoriskajai diagnostikai, ja netiks meklēti papildu līdzekļi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!