Latvijas iedzīvotāji zaudēja Saeimu un politiski atbildīgu valdību. Viņš pats sevi iecēla par Valsts prezidenta amata izpildītāju, bruņoto spēku un aizsargu augstāko vadoni. 1936. gada 12. marta likumā ir rakstīts, ka Kārlis Ulmanis kā Ministru prezidents Valsts prezidenta amatu pildīs līdz 1934. gada 18. maija deklarācijā paredzētās "Satversmes reformas izvešanai".
Lēta mānīšanās. No 1936. gada 11. aprīļa līdz 1940. gada 21. jūlijam Ulmanis nelikumīgi ieņēma Valsts prezidenta amatu. 1939. gada oktobrī Ulmaņa autoritārā valdība parakstīja bāzu līgumu ar Padomju Savienību. Pēc 1940. gada 16. jūnija padomju ultimāta Ulmanis nedeva pavēli pretoties Sarkanajai armijai vai vismaz izveidot emigrācijas valdību, bet pilnīgi pakļāvās okupācijas varai.