Delfi foto misc. - 81807
Foto: AFP/Scanpix/LETA
Kad rietumvalstis uzlika Krievijai ekonomiskās sankcijas par tās agresiju pret Ukrainu, daudzi sagaidīja, ka agresorvalsts ekonomika ātri vien gulēs gruvešos. Pagāja gads, bet tas nav noticis, lai gan nevarētu arī teikt, ka Krievijas ekonomika justos lieliski un zeltu. Un tomēr, jāatzīst, ka gaidāmais efekts nav panākts. Kāpēc?

Krievijā daudz sprieduļo par pārorjentāciju uz Āziju, galvenokārt, Ķīnu un Indiju. Ja runa ir par naftu, naftas produktiem un gāzi, tad daļa patiesības šajos spriedelējumos ir. Tomēr, Indija un Ķīņa pērk energoresursus no Krievijas par cenām zemākām vai turpat kā zemākām par pašizmaksu. No Ķīnas Krievija iepērk lielo daļu sava plaša patēriņa preču importa. No turienes nāk arī liela daļa tehnoloģisko preču.

Tomēr galveno lomu sankciju nivelēšanā spēlē trešās valstis, kuras itka iepērk un itkā pārdod preces, bet īstenība vienkārši aizstāj Krieviju un darbojās tās labā. Preču un naudas kustība var būt tikai uz papīra, vai arī fiziski caur šīm valstīm no Krievijas un uz Krieviju. Šīs trešās valstis darbojās dažādu iemeslu mudināti, tomēr galvenais to nolūks ir peļņa. Nenoliedzami, šo valstu atkarībai no Krievijas arī ir zināma nozīme. Tieši tāpēc daudzas no šīm trešajām valstīm ir NVS valstis: Kazahstāna, Kirgizstāna, Gruzija, un arī Armēnija. Par Gruziju ir atsevišķa saruna, bet pagaidām palūkosimies uz Armēniju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!