Aleksis Grigorjevs: Kāpēc sankcijas nestrādā  (14)

Krievijā daudz sprieduļo par pārorjentāciju uz Āziju, galvenokārt, Ķīnu un Indiju. Ja runa ir par naftu, naftas produktiem un gāzi, tad daļa patiesības šajos spriedelējumos ir. Tomēr, Indija un Ķīņa pērk energoresursus no Krievijas par cenām zemākām vai turpat kā zemākām par pašizmaksu. No Ķīnas Krievija iepērk lielo daļu sava plaša patēriņa preču importa. No turienes nāk arī liela daļa tehnoloģisko preču.

Tomēr galveno lomu sankciju nivelēšanā spēlē trešās valstis, kuras itka iepērk un itkā pārdod preces, bet īstenība vienkārši aizstāj Krieviju un darbojās tās labā. Preču un naudas kustība var būt tikai uz papīra, vai arī fiziski caur šīm valstīm no Krievijas un uz Krieviju. Šīs trešās valstis darbojās dažādu iemeslu mudināti, tomēr galvenais to nolūks ir peļņa. Nenoliedzami, šo valstu atkarībai no Krievijas arī ir zināma nozīme. Tieši tāpēc daudzas no šīm trešajām valstīm ir NVS valstis: Kazahstāna, Kirgizstāna, Gruzija, un arī Armēnija. Par Gruziju ir atsevišķa saruna, bet pagaidām palūkosimies uz Armēniju.

Kā Rietumu, tā arī Ukrainas analītiķi un mediji pievērš uzmanību tam, ka Armēnija aktīvi darbojās, palīdzot Krievijai apiet ekonomiskās sankcijas. Runa ir ne tikai par plaša patēriņa precēm, bet arī par aparatūru Krievijas kara industrijai. Reizēm aparatūra tiek noformēta kā plaša patēriņa prece. Tā, ziņu aģentūra Bloomberg pievērš uzmanību tam, ka Armēnija 2022. gada astoņos mēnešos ir importējusi vairāk veļas mašīnu, nekā divos iepriekšējos gados kopā ņemot.

Zīmīgi, ka Armēnijas eksports uz Krieviju 2022. gadā ir gandrīz trīskāršojies, bet imports no ES valstīm – gandrīz dubultojies salīdzinājumā ar 2021.gadu. Amerikāņu finanšu iestādes pieversušas uzmanību krievu mikroshēmu ražotnei Milandr. Tās ārzemju pārstāve ir meitas kompānija Armēnijā Milur, kas savukārt ir dibinājusi vēl vienu meitas kompāniju Šveicē. Šo kompāniju darboņus ASV pakļāva sankcijām, bet ne vienmēr šāda darbība tiek tik precīzi izsekota un atklāta.

Īpaši nozīmīga ir Armēnijas loma palīdzot divām sankcijām pakļautajām valstīm, Krievijai un Irānai, sevišķi nogādājot Irānas dronus uz Krieviju. Pēc tam Krievija ar šiem droniem slepkavo Ukrainas civiliedzīvotājus, sievietes un bērnus. Armēnija, kas Premjera Pašiņana vadībā it kā tuvojās Rietumiem, īstenībā palīdz teroristu valstij Krievijai apiet sankcijas, tā kļustot līdatbildīga Krievijas noziegumos.

Armēnijas pārkāpumu sarakstu var vēl ilgi turpināt. Ukrainas Prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks uzsver, ka ilgākā perspektīvā ņemot, sadarbība ar Krievijas Federāciju ir ārkārtīgi neizdevīga. Ja arī sākumā šāda sadarbība var nest kādu papildus peļņu, tad perspektīvā tā nesīs lielus tiešos zaudējumus, kā ekonomiskajā tā arī reputācijas plāksnē. Kā minimumu, Mihailo Podoļaks piedāvā šādām valstīm, ieskaitot Armēniju, strikti pieturēties pie neitrāla statusa. Vēl labāk būtu pievienoties neformālai civilizēto valstu koalīcijai, kuras tirgus ir daudz apjomīgāks nekā Krievijas, un pieturēties pie sankciju politikas.

Bet runājot par sankciju politiku vispār, būtu jādomā gan par esošo sankciju pastiprināšanu, gan par to striktākas izpildes nodrošināšanu. Un šeit civilizēto valstu koalīcijai, kas atbalsta Ukrainu, būtu jāiekļauj tādi pasākumi kā transporta kustības samazināšana no Krievijas un uz Krieviju, tās ostu daļējo blokādi un daudz noteiktākas un striktākas tā saucāmās otrkārtējās sankcijas, tas ir sankcijas pret valstīm, kuras kā Armēnija, palīdz Krievijai apiet sankcijas un turpināt noziedzīgo karu pret Ukrainu. Bet, vicinot pātāgu, būtu jāsagatavo arī burkāni, kurus varam piedāvāt tādām zemēm ka Armēnija par pievienošanos sankciju režīmam pret Krieviju: tirgus atvēršanu, investīcijas, financiālo un citu palīdzību. Pātaga vien, bez burkāniem, diez vai panāks vēlamo iznākumu.