Pēc vairāku nedēļu kavēšanās Eiropas Savienības dalībvalstu ministri aprīļa sākumā apstiprināja vienošanos no 2035. gada aizliegt ar iekšdedzes dzinējiem darbināmu jaunu automobiļu pārdošanu, izņemot tās mašīnas, kuru dzinējus darbinās klimatneitrāla degviela. Šī ir daļa no ambiciozā Eiropas klimatneitralitātes plāna – cik reālistiski un esošajai situācijai atbilstoši situācijai uz ceļiem ir tā mērķi, paliek atklāts jautājums. Ceļā uz zaļāku Eiropu jāatbalsta ne tikai inovācijas jaunu auto modeļos un klimatneitrālā degvielā, bet arī risinājumi, kas esošos piesārņotājus padara dabai draudzīgākus jau tagad.
Kāpēc 2023. gadā joprojām runājam par dīzeļdzinēju auto?
Kopējās sabiedrības pirktspējas dēļ Latvijas autoparks vēl joprojām ir gana vecs, krietni pārsniedzot 10 gadu atzīmi. Jaunākie dati gan vēsta, ka vietējās auto iegādes tendences pamazām mainās – arvien vairāk izvēle krīt par labu jaunām automašinām, turklāt jau katrs desmitais iegādātais auto ir elektroauto.
Tomēr vieglo auto segmenta radītās emisijas ir viens stāsts. Pavisam cita aina iezīmējas smago, vidēji smago auto, kā arī visurgājēju, tostarp rūpniecības, mežsaimniecības un lauksaimniecības tehnikas lauciņos. Tur dīzeļdegvielas dominance visticamāk vēl ilgi būs neapstrīdama efektivitātes un ekonomiskās rentabilitātes dēļ. Elektroauto tehnoloģiju aizstāvji pagaidām vēl nespēj piedāvāt nopietnus pretargumentus kravas auto un specializētās tehnikas realitātei – pašlaik izveidot jaunu infrastruktūru jauniem degvielas veidiem ir pārāk dārgi. Skaidrs, ka tuvākajā desmitgadē kravas motorus kurbulēs dīzelis, kas arī ir vispieejamākais un efektīvākais – pagaidām izveidot jaunu infrastruktūru jauniem degvielas veidiem ir pārāk dārgi.
Dīzelis un ārkārtas klimata situācija
Novecojušais autoparks rada salīdzinoši lielu piesārņojumu, kas būtiski bremzē zaļā kursa mērķu sasniegšanu. Tomēr dīzeļdzinēju tehnoloģiskie risinājumi pēdējo gadu laikā ir krietni attīstījušies. Tie kļuvuši pielāgojami un atbilst jaunākajiem emisiju standartiem. Pēdējos gados automobiļu ražotāji ir strādājuši pie tā, lai samazinātu dīzeļdzinēju emisijas, izmantojot, piemēram, filtrus ar tīrīšanas sistēmām. Jaunākajiem modeļiem eksistē arī emisiju kontroles sistēmas un ir iespējams neitralizēt gaisa kvalitāti bojājošos elementus.
Tāpat efektīvs risinājums ir AdBlue, kas emisiju standartus palīdz izpildīt gan dīzeļdzinēju automašīnām, gan lokomotīvēm, kuģiem un traktoriem. AdBlue ir īpaši tīrs karbamīda un ūdens šķīdums, kas ar speciālas sistēmas palīdzību tiek ievadīts automašīnas izplūdes gāzu sistēmā, neitralizējot apmēram 98% kaitīgo NOx izmešu nokļūšanu vidē. Tie tiek pārvērsti slāpeklī un ūdens tvaikos, novēršot piesārņojošo vielu kaitīgo ietekme gan uz vidi, gan cilvēku veselību. CrossChem vien kopš uzņēmuma dibināšanas 2007. gadā ir palīdzējis praktiski neitralizēt 500 tūkstošus tonnu slāpekļa oksīdu visā pasaulē.
Īstermiņa ieguvums uz klimata rēķina
Diemžēl Latvijā gan vieglo, gan kravas auto īpašnieki, saskaroties ar nepieciešamību remontēt AdBlue sistēmas, kļūdaini uzskata, ka elektroniski vai mehāniski autoservisos atslēdzot AdBlue sistēmu, problēma tiks atrisināta. Patiesībā nodarītais ļaunums sev un dabai ir nesamērīgs pret sākotnējo, šķietamo ietaupījumu. Ja transporta līdzeklis nedarbojas tā, kā to paredzējis ražotājs, tas nenovēršami novedīs pie lielākām problēmām un izmaksām nākotnē, tostarp lielāku degvielas patēriņu un kaitīgo izmešu nonākšanu gaisā. Dīzeļdzinējos nenotiekot paredzētajai izplūdes gāzu attīrīšanai, vairākkārtīgi tiek pārsniegtas ekoloģiskās normas.
Ārzemēs auto īpašniekus par iejaukšanos sistēmā sagaida vairākos tūkstošos mērāmi sodi. Latvijā regulējums un kontroles mehānismi emisiju samazināšanai transportā vēl top. Ja autovadītāji apzinātos savas rīcības sekas un šādas prakses nepiekoptu, dīzeļdzinēju patiesā negatīvā ietekme vairākkārtīgi samazinātos, un tas būtu milzīgs solis pretī tīrākam gaisam nākotnē jau tagad. Tas ir ieguldījums ne tikai vidē, bet arī pašos auto – spēkrati darbosies ilgāk, ja tiks lietoti tā, kā paredzēts.
Kravu pārvadājumi elektroauto vēl nav pa spēkam
Dīzeļdzinēji piedāvā augstu braukšanas jaudu un lielāku degvielas ekonomiju, kas ir īpaši svarīgi kravu pārvadāšanas nozarē, tāpēc skaidrs, ka šos auto dīzeļdegviela darbinās ilgāk kā vieglos auto modeļus. Saskaņā ar ES jauno plānu būtu pieļaujams, ka Eiropā arī pēc 2040. gada varētu turpināt pārdot dīzeļmotora kravas automašīnas. Tehnoloģiskie un infrastruktūras izaicinājumi šobrīd vēl ir pārāk lieli – lielākā daļa elektrisko kravas automobiļu patlaban darbojas kā izmēģinājuma un demonstrējumu platformas un ierobežotā lietojumā. Arī izmaksu faktors ir būtisks profesionālo lietotāju vidū - starp tiem, kas dīzeļdzinējus izmanto, veicot darba pienākumus. Pēc CrossChem pieejamās informācijas kravas un spectransports sastāda ap 80% no visiem AdBlue patērētājiem Latvijā. Paredzams, ka šajā segmentā dīzeļdegviela turpinās dominēt.
Realitātes pārbaude
Degvielas cenu izmaiņu ietekmē dīzeļdegvielas automobiļu priekšrocības ir mazinājušās, un mēs varam novērot elektro, LNG, LPG, H2 un citu degvielu biežāku parādīšanos mūsu ikdienā. Tomēr mums ir jālūkojas uz reālo autoparku situāciju un jāstrādā ar to, kas ir. Dīzeļdegviela vēl kādu laiku būs pamata degvielas avots kravas auto un neizzudīs arī no Latvijas vieglā autoparka. Kamēr Eiropas Parlaments pārskatīs, vai esošajā situācijā mērķi 2035. gadam ir pamatoti, īstenojami un ekonomiski izdevīgi, mums ir jāstrādā un jādzīvo gudri jau tagad ar rīkiem un tehnoloģijām, kas mums jau ir.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!