MISC 2.0 - 20793
Foto: Privātais arhīvs
Mūsdienās aizvien populārāka kļūst attālināta un klātienes darba apvienošana. Pēc Colliers pērn veiktā pētījuma, 86% publiskā sektora darbinieku izmanto hibrīddarbu. Taču vienlaikus tikai sešas valsts iestādes ir pielāgojušas birojus faktiskajai vajadzībai, radušas efektīvāko telpu izmantošanas veidu. Tādējādi valsts sektors joprojām strādā vidē, kas neatbalsta šādu darba modeli un nelietderīgi tērē resursus.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvaldībā esošā nekustamā īpašuma portfeļa dati liecina, ka Rīgā publiskā sektora iestādes kopā izvietotas 216 ēkās ar kopējo platību nedaudz virs 406 000 m2. Strādāšanas paradumu maiņa tieši ietekmē biroja noslodzi, darba vietu skaitu un nepieciešamo telpu platību, tādēļ, mainot darba vidi un pielāgojoties darbinieku vajadzībām, iespējams vērienīgs finanšu līdzekļu ietaupījums valsts budžetā. Par to pārliecinājušies arī VNĪ klienti, piemēram, Valsts kase, optimizējot nomas telpu platību par 22 %, gadā samazināja nomas un papildu maksājumus par 53 500 eiro, bet Iepirkumu uzraudzības birojs, optimizējot kopējo nomāto telpu platību par 52 %, gadā plāno samazināt nomas un papildu maksājumus par 12 100 eiro.

Katrai iestādei ir nepieciešams individuāli izvērtēt telpu noslodzi, monitorēt darba vietu izmantošanu, darbinieku strādāšanas paradumus, tostarp ceļā uz biroju pavadīto laiku un transporta izmantošanas veidus, kā arī veikt citus saistošos mērījumus, lai darba telpas kļūtu par instrumentu individuālu un kopīgu mērķu sasniegšanai. No VNĪ pārvaldībā esošajām ēkām tikai 17,5 % gadījumos valsts iestādes nomā modernas telpas B1 kategorijas biroja ēkās. Pārējie nomnieki lieto B2 vai zemākas kategorijas birojus, kuriem raksturīga zemāka energoefektivitātes klase un augstāks vides resursu patēriņš, lai nodrošinātu atbilstošu telpu klimatu un labsajūtu darbiniekiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!