Jau vairākus mēnešus publiskajā telpā tiek runāts par "ekonomikas transformāciju", lai gan nekādi praktiski soļi par to neliecina. Eksperti nespēj izskaidrot šo vārdu salikumu un to, kā tieši tā izpaudīsies un ar ko, iespējams, būs jārēķinās uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem. Taču parādījušās baumas par to, ka varētu pieaugt pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas lielai daļai sabiedrības var nest nepatīkamus pārsteigumus ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā.
Pašreiz mūsu kaimiņvalsts Igaunija spriež par PVN palielināšanu no 20% līdz 22%. Tas savukārt arī pašmāju lēmējiem dod iespēju atvērt diskusiju par Latvijas PVN potenciālo palielināšanu no 21% līdz 25%. Šādas iniciatīvas politiķu dienaskārtībā nonāk ik pa brīdim, jo šis ir stabils valsts ienākumu avots, kas ietekmē lielāko daļu preču un pakalpojumu gala cenas, skarot pilnīgi visu tautsaimniecību.
Taču jāatceras vairāki būtiski apstākļi, kas varbūt nešķistu aktuāli pirms pieciem vai vairāk gadu: pirmkārt, liela daļa uzņēmēju tikai tagad sāk attapties no Covid-19 pandēmijas radītajām sekām, otrkārt, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā būtiski auga energoresursu izmaksas, kas uzdzina augšā inflācijas rādītājus, tādējādi ietekmējot iedzīvotāju maksātspēju un arī lielāko daļu kompāniju (īpaši ražotājus), kas noveda pie gala produktu cenu pieauguma, treškārt, naudas apjoms tirgū ir pārāk zems, lai valsts budžeta ieņēmumi varētu palielināties tik mehāniski, savukārt kreditēšana pašreiz ir ierobežota, jo krietni cēlušās procentu likmes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!