Delfi foto misc. - 44590
Foto: LETA
Tā kā līdz šim esmu iebildusi pret pārsteidzīgu Andreja Upīša pieminekļa pārvietošanu, vēlējos pamatot savu viedokli. Nezinu, vai manas pārdomas par šo tēmu kādam kaut ko dos. Drīzāk domāju, ka sastapšos ar tādu pašu noraidošu pieeju sociālajos tīklos, ar kādu pašlaik saskaras jebkurš profesionālis, kurš cenšas šajā diskusijā ienest kādus argumentus vai cieņpilni izteikties par piedāvāto risinājumu nojaukt vai pārvietot ar padomju varu saistītu cilvēku pieminekļus.

Un tomēr pēdējos mēnešos ir bijis daudz jādomā, kāds ir mans viedoklis par izvirzīto priekšlikumu – aizvākt šos pieminekļus no acīm. Par Andreja Upīša pieminekli ir grūti precīzi formulēt savas sajūtas.

Ar Andreju Upīti mana ģimene ir bijusi ļoti cieši saistīta. Viņš bija viens no mana vectēva Jūlija Pētersona, aptiekāra, dramaturga, grāmatu spiestuves īpašnieka un tiesu izpildītāja, tuvākajiem draugiem. Mans vectēvs pieturējās pie mēreni centriskiem uzskatiem. Savās salonkomēdijās, ko iestudēja Nacionālais teātris, rādīja visus dažādos sabiedrības slāņus, un uzņēmēju aprindas tajās galvenokārt tika tēlotas caur gaišas ironijas prizmu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!