Nacionālā Apvienība un tās vadītājs Raivis Dzintars piedzīvo eksistenciālu krīzi - izvēli starp partijas reitingu un patriotismu.
Dzintars nesen "Delfi" publicētajā viedokļrakstā aizstāv savu partijas biedru, Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani, kura atstādināšanu prasīja desmitem iedzīvotāju 20. aprīļa piketā pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.
Jānis Čakste ir teicis, ka Latvijā ir jābūt tādai brīvībai, lai mēs katrs pats varētu vadīt savu nacionālo, kultūras un ekonomisko attīstības gaitu. Ogres muzeja direktores aizlīmētās durvis un darbinieku atlūgumi norāda uz pretējo.
Egila Helmaņa vietējā režīma rīcība un nesodāmība ir trauksmes zvans visai Latvijai. Šķēršļu likšana pulcēties, politizēta iejaukšanās kultūras iestādes saturā, darbinieku iebiedēšana un birokrātiska smacēšana. Tas nav vienas kārtīgas demokrātiskas valsts pamats, un atbildīgas sabiedrības pienākums ir uz to reaģēt.
Ogres stāsts simbolizē to, kas mēdz notikt arī citviet Latvijā. Es aicinu Nacionālo Apvienību pāriet vēstures pareizajā pusē un pievienoties #DemokrātijasSardzē, nejaucot pašvaldību autonomiju ar autokrātiju.
Dzintars saka, ka iedzīvotāju sašutums par autoritārisma atdzimšanu Ogrē ir nekas cits kā vien "asimetrisks troksnis".
Viņš izmanto arī dažādus citus apzīmējumus un salīdzinājumus, lai no visiem spēkiem nonievātu iedzīvotāju sašutuma nozīmi. Tā vietā, lai vienkārši atzītu sava partijas biedra kļūdu un atvainotos.
Gan Egila Helmaņa, gan visu partijas biedru vārdā, apliecinot, ka brīva, demokrātiska un neatkarīga Latvija Nacionālajai Apvienībai nav tikai skaists 18. novembra sauklis.