Nauris Bloks: Apzināta inovatīvā domāšana biznesā – ko no tā iegūstam?

Lai gan Latvijas uzņēmējiem piemīt augsts inovatīvais potenciāls un biznesa darbībā tiek īstenotas dažādas inovatīvas idejas, vairumā gadījumu tas notiek neapzināti. Uzņēmumiem nav izstrādātas vienotas pieejas, kā virzīt inovatīvos procesus, līdz ar to citreiz pat labākās idejas paliek dokumentu melnrakstos, e-pastā vai izskan tikai sapulcēs. Tomēr esmu pārliecināts, ka inovatīvai domāšanai ir jābūt katra uzņēmuma DNS, jo tikai tā iespējams kāpināt savu konkurētspēju, apsteigt izaicinājumus vai - tiem būt gatavākiem un radīt ko jaunu un nebijušu.

Raugoties pasaules kontekstā, Latvijas rezultāts inovāciju jomā šobrīd nav iepriecinošs. 2022. gada Globālajā inovāciju indeksā Latvija ir noslīdējusi līdz 41. vietai, turklāt aizvadītajos gados tā savās pozīcijās ir svārstīga, te pakāpjoties, te atkal zaudējot kādu vietu indeksā. Tikmēr kaimiņos - Igaunija ierindojas reitinga 18. vietā, bet Lietuva 39. vietā. Šo rādītāju pavisam noteikti var kopīgiem spēkiem uzlabot, redzot inovāciju attīstību kā ilgtermiņa investīciju, tāpēc apzināta inovatīvā domāšana biznesā šobrīd ir must have, lai uzlabotu gan savus biznesa rādītājus, gan kopējos Latvijas rādītājus pasaules mērogā.

Ar ko sākt? Pirmkārt, definējot inovācijas kā uzņēmuma stratēģisku prioritāti, uzņēmums var apzināti veidot inovāciju procesu un ieviest inovatīvus projektus, kas nodrošinās biznesa izaugsmi ilgtermiņā. Šajā gadījumā nevar "inovēt" tikai uz papīra, nenodrošinot realizēšanas iespējas, tai skaitā, laiku, finanšu līdzekļus un citus nepieciešamos resursus. Turklāt, inovatīvos procesus var sākt ieviest jau ar esošajiem resursiem un salīdzinoši nelielām izmaksām, piemēram, no uzņēmuma vides izvirzot inovatorus, dodot viņiem laiku un iespēju strādāt pie inovāciju procesa izveides un projektu ieviešanas vismaz proof-of-concept līmenī, kas var būt pirmais atskaites punkts, lai lemtu par procesa un idejas tālāku ieviešanu.

Būtiski inovatīvu ideju radīšanā un realizācijā iesaistīt plašu darbinieku loku, jo inovācijas rodas sadarbības krustpunktos un dažreiz pat pretrunās. Tomēr, lai radītu inovācijas, ir jāievieš vadīts, ērts un saprotams process, kā darbiniekiem un komandām dalīties ar idejām, piemēram, organizējot kopīgas prāta vētras, inovāciju sprintus, hakatonus vai izveidojot ideju krātuvi, kā arī būtiski ir nodrošināt reālu ideju izvērtēšanas procesu ar atgriezenisko saiti darbiniekiem. Kā minimums ir jāveic iesniegto ideju testēšana un eksperimenti.

Vēl apzinātāks inovāciju nodrošināšanas ceļš ir veidot pētniecības un attīstības laboratorijas, kuru ietvaros var realizēt ambiciozākās idejas iesaistot gan uzņēmuma darbiniekus, gan partnerus un pat izglītības iestādes. Uzņēmumiem ir jāiedvesmo, jāapmāca un jāiedrošina darbinieki iesaistīties ideju ģenerēšanā, ar praktisku piemēru parādot, ka ikvienai idejai organizācijā ir potenciāls tikt ieraudzītai un īstenotai.

Otrkārt, jāmaina domāšanas veids, runājot atklāti par kļūdām un neveiksmēm. Nu jau arvien vairāk tiek runāts par to, ka labākās idejas rodas caur kļūdām un mācībām, un tieši inovāciju ieviešanā kļūdu analizēšana ir ātrākais ceļš lielākam inovāciju izrāvienam. Esot atklātam ne tikai par uzvarām, bet arī neveiksmēm un gūtajām mācībām, uzņēmums var gūt jaunas perspektīvas un atziņas turpmākajam darbam, vienlaikus iedvesmojot arī citus uzņemties risku un vismaz mēģināt. Tāpat, lai inovācijas īstenotu, ir jābūt atvērtam prātam, vēlmei mācīties un izzināt. Jāseko līdzi gan tehnoloģiju, gan citām tendencēm un praksēm gan industrijā, gan pasaulē kopumā un jāspēj paskatīties no malas, kā tās varētu pielietot esošajos procesos un produktu attīstībā.

Treškārt, inovācijas rodas ārpus komforta zonas un tam ir jābūt neērti. Ja idejas ieviešana nerada neērtības un grūtības, tad tā īsti nav inovācija. Daļa uzņēmumu raduši strādāt pēc viena principa daudzu gadu garumā, taču inovatīvā domāšana nozīmē gatavību pārmaiņām, vienmēr meklējot atbildes – kāpēc tā notiek un vai varam darīt citādāk? Inovācijas lauž iesīkstējušos stereotipus, tāpēc ir jābūt gataviem eksperimentēt, pieņemot gan labu, gan nenoteiktu vai sliktu rezultātu. Tikai caur regulāriem eksperimentiem iespējams atrast patiesi labas un citreiz pat izrāviena idejas, piemēram, DelfinGroup regulāri veic dažāda veida testus un eksperimentus, meklējot veiksmīgāko produktu tirgus atbilstību, mācoties no rezultātiem un ģenerējot aizvien jaunas idejas, lai varētu piedāvāt ērtus un viegli saprotamus produktus un pakalpojumus arvien plašākam klientu klāstam. Lai veicinātu uzņēmuma produktivitāti un efektivitāti, mūsu uzņēmums izmanto arī LEAN pieeju, kas nodrošina ātru atgriezenisko saiti dažādu ideju virzības koriģēšanai.