Ukrainas karš liecina, ka pasaule nevar būt droša par globālo cilvēka saprātu. Putins ir pierādījis, ka civilizētā sabiedrībā 21. gadsimtā tas IR iespējams. Ukrainas karš iztukšo gan pasaules materiālās rezerves, gan emocijas. Latvijas iespaids uz globālām lietām nav liels. Taču mums jārīkojas, lai sakārtotu savu valsti un mēs būtu gatavi sliktākajiem scenārijiem, kuri diemžēl IR iespējami.
Nākotnes izaicinājumu priekšā mēs nestāvam kā vienota sabiedrība. Un tas ir mūsu Ahilleja papēdis, nevis nepietiekams karavīru vai tanku skaits.
Atjaunotās neatkarības 30 gados mēs no politiskās nācijas ideāla esam tikai attālinājušies, nevis tam pietuvojušies. Ekonomikā panākumu nav, valdošajai elitei vajag demonstrēt citus savus varoņdarbus. Latvijai jāsaprot, ka labumi no Eiropas nāks arvien skopāk – daudz no ES "taukiem" nosmēla pandēmija un vēl vairāk – karš. Un mēs atšķirībā no kaimiņiem saņemto atbalstu esam slikti ieguldījuši, vairāk apēduši. Mums bija pārāk daudz kāru mutu pie koalīcijas galda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!