Andris Ramoliņš: Nodokļu politika – sarežģīta un nedraudzīga

Likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli 17. panta 10.² punkts paredz, ka, ieturot nodokli no augoša meža pārdošanas ienākuma, pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita ar meža atjaunošanu saistītos izdevumus 25% apmērā, bet no kokmateriālu pārdošanas ienākuma — ar kokmateriālu sagatavošanu un pārdošanu saistītos izdevumus 50% apmērā no izmaksājamās summas.¹ Ja šis skaidrojums vēl nešķiet gana sarežģīts un nav sajaucis galvu, šiem 25% tiek piemērota 10% nodokļu likme, kas beigās rada 2,5% likmi. Tātad, pārdodot cirsmas, 25% ir neapliekamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet 7,5% – maksājamais nodoklis, savukārt, pārdodot kokus pie krautuves, respektīvi, pašam tos nozāģējot, 50% ir neapliekamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet 5% – maksājamais nodoklis.

Manuprāt, likumam būtu jāskan sekojoši: pārdodot augošu koku cirsmu, tiek piemērota procentu likme 7,5% apmērā. Tas ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kuru uzņēmējs ietur no iedzīvotājam izmaksājamās summas un ieskaita valsts budžetā. Līdzīgi būtu, piemēram, pārdodot apaļkokus krautuvē – iedzīvotāju ienākumu nodoklis ir 5%, ko uzņēmējs ietur un ieskaita valsts budžetā. Protams, mēs esam pavadījuši neskaitāmas stundas, lasot šo likumu un cenšoties to izprast, jo no tā ir atkarīgs mūsu bizness. Bet, ja šis likums jūs tiešā veidā neietekmē, bez VID konsultācijas cilvēks, kas ar šo saskaras, principā pats nevar izdomāt, kā pareizi iekasējams vai ieturams maksājums un nodoklis. Taču, ja cilvēks no malas, kurš nav kompetents mežu pārdošanā un neprot izskaidrot šo jautājumu, vēršas pēc palīdzības pie VID amatpersonas, nereti nākas saņemt pretrunīgus skaidrojumus, kas neizpratni tikai vairo.