MISC 2.0 - 21306
Foto: Privātais arhīvs
Ir pašsaprotami, ka informācija par Eiropas Savienības (ES) finansējuma saņēmējiem un līdzekļu izlietojumu ir publiski pieejama, kontrolējama un saprotama. Tajā skaitā arī ar iespēju pārliecināties, ka ES finansējumu nesaņem ar finansējuma piešķīrējiem nepārprotami cieši saistītas personas vai, kas vēl absurdāk, ka finansējuma piešķīrēji nepiešķir līdzekļus paši sev. Tas ir pašsaprotami lielākajai daļai ES valstu, tāpat arī lielākajai daļai ES finansējuma saņēmēju Latvijā.

Tomēr izņēmums, kā to acīmredzot atļauj Ministru kabineta (MK) noteikumi par finansējuma piešķiršanu kompetences centriem, ir atsevišķi priviliģēti privāti uzņēmumi, kas izveidojuši astoņas privātu uzņēmēju apvienības – kompetences centrus. Kompetences centri šobrīd ir izvērsuši kampaņu medijos, kā arī nosūtījuši vēstuli premjeram un ministriem par neuzticību Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA)1, pārmetot CFLA nespēju administrēt ES fondu līdzekļus.

CFLA, reaģējot uz uzņēmēju spiedienu, taisnojas, ka "varētu būt dažādi interpretējamas interešu konflikta riska novēršanas metodes programmas izstrādātajā regulējumā"2 un "ES naudas izmantošanai jānodrošina caurspīdīga mērķu sasniegšana"3, tomēr tas pagaidām nemazina risku, ka kompetences centri līdz šim ir saņēmuši no ES vairāk nekā 115 miljonus eiro4, kuru izlietojuma kontrole ir kritiski vērtējama. Savukārt ar jauno programmu kompetences centriem plānots piešķirt vēl papildus 25 miljonus eiro5, tādēļ ir tikai apsveicami, ka CFLA vismaz vārdiski norāda uz mēģinājumiem panākt lielāku caurskatāmību finansējuma piešķiršanā un pagaidām nesteidzas ar 25 miljonu eiro sadalīšanu kompetences centriem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!