Pēdējo nedēļu notikumi saistībā ar skolotāju streiku lika galveno uzmanību koncentrēt uz pamatizglītības un vidējās izglītības problēmām. Mazliet ēnā palika fakts, ka viens no mūsu gudrāko jauniešu emigrācijas cēloņiem ir tieši Latvijas augstākās izglītības bēdīgais stāvoklis. Tā dēļ ievērojama daļa mūsu gaišāko galvu jau šobrīd dzīvo ārzemēs - un daudzi tur arī paliks. Vecāki, kam rūp savu bērnu nākotne un atļauj iespējas, mērķtiecīgi gatavo savas atvases bērnu studijām ārzemēs. Taču to nespēj nodrošināt visi – un šādi mēs radām jaunas nevienlīdzības. Protams, ka studēšana ārzemēs pats par sevi nebūtu nekas slikts, ja vien jaunajiem zinātnes izcilniekiem būtu kurp atgriezties Latvijā. Taču tas diemžēl notiek visai reti.
Pagājušās pirmdienas streika gājienā augstskolu pasniedzēju un studentu bija mazāk. Viņi, šķiet, ir samierinājušies ar to, ka vāji finansētās, sadrumstalotās un augstskolas bieži ir savdabīgs vidusskolu pagarinājums, kurā pavadīt laiku līdz diplomu iegūšanai - ja vien ceļā uz tiem dzīvē negadīsies kas labāks. Bakalaura studijas reizēm nepabeidz pat puse no tiem, kas tās uzsākuši. Pie tam Eiropas valstu vidū Latvija izceļas ar salīdzinoši augstu mācību maksu, kas jāmaksā no savas kabatas, apvienojumā ar zemu finansiālā atbalsta līmeni studentiem.
Šodien Latvijas sabiedriskā doma beidzot sāk pilnībā apjaust mūsu augošo atpalicību no lietuviešiem un igauņiem. Šīs atpalicības cēloņi ir meklējami arī augstākajā izglītībā. Skaitļi šeit runā paši par sevi. Vidējā izglītībā Latvija iegulda lielāku daļu savu ienākumu nekā igauņi (3.8% > 3.5% IKP), bet augstākajā – ievērojami mazāk (2.2% < 2.8%IKP). Rezultātā uz vienu studentu valsts augstskolā Latvija iegulda 1.7 reizes mazāk eiru nekā Igaunijā. Vienas Tartu Universitātes budžets ir lielāks, nekā puse no visas Latvijas augstākās izglītības sistēmas budžeta, ieskaitot privātās augstskolas un ES struktūrfondus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!