Latvijā dzīvo vieni no māņticīgākajiem cilvēkiem Eiropā. Tas secināts SKDS vēl 2019. gadā veiktajā pētījumā. Izrādās, ka 35% Latvijas iedzīvotāju tic, ka var piepildīties sliktas vai labas zīmes, 34% tic astroloģiskajām prognozēm, 31% - ļaunai acij un burvestībām, bet 9% - garu izsaukšanai. Savukārt pērn veiktajā Swedbank aptaujā konstatēts, ka pat 68% (!!!) Latvijas iedzīvotāju naudu pievilina ar māņticīgām metodēm – 24% jaunā makā liek "laimes monētu", 19% mājās nesvilpo, un tikpat daudzi tur makā zivju zvīņas. Vēl 17% mājās audzē naudas koku.
Jūs jautāsiet, kāds gan tam sakars ar apdrošināšanu, un, vēl vairāk – satiksmes drošību? Vistiešākais! Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (turpmāk – LTAB) martā veiktajā autovadītāju aptaujā noskaidrojām, ka 1,9% autovadītāju nevadā līdzi saskaņotā paziņojuma veidlapu, jo ir pārliecināti, ka nekad neiekļūs CSNg, savukārt 7,4% to nedara, jo nevēlas piesaukt nelaimi.
Vēl 7,9% paļaujas, ka otrai negadījumā iesaistītajai pusei būs līdzi saskaņotā paziņojuma eksemplārs. Tātad – kopumā gandrīz piektdaļa autovadītāju savlaicīgi nepiedomā par iespējamajām sekām, kas var rasties iekļūstot ceļu satiksmes negadījumā.
Konektikutas koledžas psiholoģijas profesors Stjuarts Vaizs, kurš ilgus gadus pētījis, kādu iespaidu uz cilvēkiem atstāj visdažādākie ticējumi un aizspriedumi, uzsver, ka galvenais māņticības iemesls ir tas, ka cilvēki vēlas kontrolēt nekontrolējamo. "Kad likmes ir augstas, bet iznākums nav skaidrs, tieši dažādi neracionāli aizspriedumi aizpilda tukšo vietu, liekot mums justies pārliecinātākiem par sevi," norāda Vaizs. Citiem vārdiem – jo lielāks risks, jo vairāk neracionālus attaisnojumus atrodam, lai nerīkotos racionāli!
Rīgas Stradiņa Universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts psihoterapeits Artūrs Utināns norādījis, ka maģiskajai domāšanai piemīt tāda īpatnība, ka, neko nedarot, var gaidīt vēlamo rezultātu: "Līdz ar to mēs kā sabiedrība neuzņemamies atbildību par notiekošo un procesiem."
Tikmēr, kamēr šī "neracionālā rotaļāšanās" un nevēlēšanās uzņemties atbildību grozās ap zvīņu likšanu maciņā vai ikrīta horoskopu pārlasīšanu, nevienam nekāds kaitējums nerodas. Savukārt māņticība pie auto stūres rada ievērojamas problēmas ne vien pašiem negadījumos iesaistītajiem, bet arī citiem satiksmes dalībniekiem un par drošību atbildīgajiem dienestiem. Ik dienu Latvijā notiek ap 85 satiksmes negadījumu, un joprojām uz daudziem no tiem ar saskaņotiem paziņojumiem rokās jādodas ceļu policijas ekipāžām.
Faktiski – policija strādā par kurjeriem, tā vietā, lai rūpētos par satiksmes drošību tajās vietās, kur tas, iespējams, vairāk vajadzīgs.
Turklāt apbrīnojama ir "māņticības apsēsto" šoferīšu stūrgalvība – gadu no gada LTAB stāsta un skaidro par priekšrocībām, ja negadījums tiek aizpildīts ar saskaņoto paziņojumu. Piemēram, 2022.gadā ceļu satiksmes negadījumos cietušie, kas negadījuma apstākļus fiksējuši ar saskaņotā paziņojuma protokolu, lēmumu par OCTA apdrošināšanas atlīdzības izmaksu saņēma vidēji 33 dienās, kamēr gadījumā, ja aizpildīts policijas protokols - 49 dienās. Izsaucot policiju uz negadījuma vietu, jārēķinās ar tās piemēroto sodu, kamēr aizpildot saskaņoto paziņojumu, šāda soda nav.
Autovadītāju ērtībām esam radījuši mobilo lietotni LTAB OCTA, kur saskaņoto paziņojumu iespējams aizpildīt elektroniski. Cenšamies nodrošināt drukāto saskaņoto paziņojumu plašāku pieejamību, izplatot tos degvielas uzpildes stacijās, CSDD tehniskās apskates stacijās un pat tirdzniecības centros.
Pēdējos gados saskaņoto paziņojumu īpatsvars ir ap 65% no kopējā apdrošinātājiem pieteiktā negadījumu apjoma. Tas nav maz, ja ņemam vērā, ka negadījumos ar smagām sekām pildīt saskaņotos paziņojumus nedrīkst, turklāt ir vēl virkne ierobežojumu, kas nosaka negadījuma fiksēšanas kārtību, taču joprojām ir iespējas palielināt šo skaitu.
Ko darīt? Viennozīmīgi pirmā atbilde ir – paaugstināt izglītības līmeni, jo pētījumi rāda, ka izglītības līmenis cieši korelē ar ticību dažādiem māņiem. Tomēr šis noteikti nav ātrs un viegls risinājums. Daudz vienkāršāks – aptvert neapgāžamo statistiku, kas liecina, ka katrs autovadītājs vidēji reizi 11 gados iekļūst lielākā vai mazākā satiksmes negadījumā, un doties pie sava apdrošinātāja vai lejuplādēt LTAB OCTA lietotni savā tālrunī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!