Latvijā pienācis laiks īstenot konkrētas aktivitātes sirds un asinsvadu slimību (SAS) profilakses un ārstniecības jomā, jo tieši no šīm saslimšanām valstī ir visaugstākā mirstība - katru dienu mirst 43 iedzīvotāji, kas vairāk kā 2 reizes pārsniedz ES vidējo rādītāju. Taču katrs ceturtais no visiem SAS nāves gadījumiem būtu novēršams. No tiem 51 % ir medicīniski novēršams (savlaicīga diagnostika, kvalitatīva aprūpe, atbilstoša ārstēšana) un 49 % profilaktiski, veicinot veselīgu dzīvesveidu, attīstot savlaicīgu riska faktoru atklāšanu un to ietekmes mazināšanu.
Tāpēc Saeimas deputātu atbalsta grupa sirds un asinsvadu saslimstības mazināšanai aktīvi iesaistās šo slimību mazināšanas rīcības plāna 2024.-2027. gadam izstrādē. Tajā ir jādefinē precīzi, reāli un izmērāmi rezultāti, kas jāsasniedz nākamajos gados. Plāna mērķis - palielināt paredzamo dzīves ilgumu, mazināt mirstību no kardiovaskulārajām slimībām un tuvoties Eiropas Sirds un asinsvadu veselības plāna mērķim - līdz 2030. gadam priekšlaicīgo un novēršamo nāves gadījumu skaitu Eiropā no SAS samazināt par vienu trešdaļu.
Lai to panāktu, nacionālā līmeņa sirds un asinsvadu veselības rīcības plānā jāparedz sekojošais:
Efektīvāka ģimenes ārstu iesaiste profilaksē un agrīnā diagnostikā, t.sk. visaptverošā SCORE jeb fatālu kardiovaskulāru notikumu riska noteikšanas metodes izmantošanā (pēc aptuvenām aplēsēm pašreizējās SCORE programmas aptvere ir tikai 6 %). Tāpat, uzlabojot hipertensijas un dislipidēmijas kontroli primārajā profilaksē, iespējams novērst kardiovaskulāros notikumus un palielināt kvalitatīvi nodzīvoto gadu skaitu Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, samazinot asinsspiedienu par 10 mm Hg, kardiovaskulārā mirstību iespējams samazināt par 20 - 40 %.
Svarīgi ieviest SAS skrīninga programmas, īpašu uzmanību pievēršot ģenētiskajiem un metabolajiem riska faktoriem, tā savlaicīgi identificējot pacientus ar augstu kardiovaskulāru slimību risku un uzsākot primārās profilakses intervenci.
Jāatvēl atbilstošs finansējums medikamentiem, jo valsts piešķirtais finansējums zāļu kompensācijai ir viens no zemākajiem ES valstu vidū un par 20% zemāks nekā Lietuvā, par 30 % zemāks nekā Igaunijā. Daudzas pacientu ārstēšanai nepieciešamās zāles nav iekļautas valsts kompensējamo zāļu sarakstā un līdz ar to ir ierobežotas pacientu iespējas saņemt atbilstošu ārstēšanu, jo īpaši gadījumos, kad nepieciešamas inovatīvas un izmaksu ietilpīgas zāles. Daudzas zāles ir atzītas par izmaksu efektīvām Latvijas veselības aprūpes sistēmas ietvaros, bet finansējuma trūkuma dēļ ilgstoši nav iekļautas valsts kompensējamo zāļu sarakstā. Kompensējamo zāļu finansējums SAS ārstēšanai nesastāda pat 20 % un pieaugums pēdējos gados ir bijis niecīgs, nav būtisku uzlabojumu medikamentu pieejamībā un izrakstīšanas nosacījumos. Saskaņā ar OECD pētījumu - katrs par zālēm iztērēts ASV dolārs līdzestīgiem pacientiem ar sirds mazspēju, paaugstinātu asinsspiedienu, diabētu un paaugstinātu holesterīna līmeni ietaupa 3 līdz 13 ASV dolārus no neatliekamās palīdzības vai slimnīcas izdevumiem.
Kopumā ir jāmaina veselības aprūpes kvalitātes kritēriji no izmaksu ietilpīgas uz ārstēšanas rezultātu vērstas, kā arī jābūt lielākam ieguldījumam pētniecībā un inovācijās, izstrādājot jaunas ārstēšanas metodes un aprūpes modeļus.
Vitāli nepieciešams izstrādāt un ieviest digitālos risinājumus (telemedicīna, aplikācijas), tādējādi uzlabojot pakalpojumu pieejamību reģionos, kā arī veicināt pacientu izglītošanu un līdzestību. Pasaules pētījumi liecina, ka pacientiem, kuri lieto mobilo aplikāciju, ir par 47 % mazāk kritiski augsta asinsspiediena gadījumu.
Kvalitatīvai un pilnīgai informācijai lēmumu pieņemšanai slimnieku veselības aprūpes organizēšanai un nepieciešamo ieguldījumu veikšanai, ir svarīgi izveidot ar SAS slimībām slimojošo pacientu reģistru, kas balstīts uz reālās dzīves pacientu datiem.
Un, visbeidzot, plānā jāparedz sabiedrības veselībpratība un veselīga dzīvesveida īstenošana, kas ir pamatu pamats izredzēm nodzīvot ilgāku mūžu un saglabāt labu veselības stāvokli un pašaprūpes spējas visa mūža garumā.
Veicamo uzdevumu klāsts ir plašs, kas vienlaikus ir cilvēkresursu un finanšu resursu ietilpīgs, bet soli pa solim ir jāvirzās uz priekšu, jo šodien ieguldītais atspoguļosies Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvotos gados nākotnē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!