Smēķēšana Latvijā vēl aizvien ir nopietna sabiedrības veselības problēma. Pēc 2019. gada datiem katrs piektais Latvijas iedzīvotājs ikdienā smēķē. Savukārt, mūsu kungi atrodas Eiropas Savienības virsotnē smēķēšanas ziņā - Latvijā vīriešu īpatsvars, kas smēķē ikdienā, 2019. gadā bija otrais augstākais ES.(1) Redzot smēķēšanas izplatību bērnu un jauniešu vidū, Saeima 2. lasījumā atbalstījusi diskutablus likuma grozījumus – smēķēt varētu būt atļauts vien no 20 gadu vecuma.
Sliekšņa celšanas līdz 20 gadiem virsmērķis ir smēķēšanas, arī veipošanas, t.s. saltošanas izskaušana bērnu un jauniešu vidū. Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāpieņem 3. lasījumā. Saeimas dienaskārtībā gaidāmas plašas diskusijas par noteikto vecuma slieksni un vai tiešām šāds lēmums sasniegs mērķi? Tiešām priecājos par izrādīto vēlmi uzsākt nesaudzīgu cīņu ar kaitīgiem ieradumiem un atkarībām un varu atbalstīt arī lielāku atļauto vecumu, ja vien pēc tā bērni un jaunieši patiešām vairs nesmēķēs.
Bet!
Diemžēl stingrāki vai mazāk stingri vecuma ierobežojumi vieni paši neko nelīdzēs.
Manuprāt, mēs kā likumdevēji varam noteikt, kādu vecuma slieksni gribam 18, 20, kaut vai pat 30 gadu, bet bez kompleksas pieejas tam nebūs nekāda rezultāta. Ja ar likumu noteikts gadu slieksnis visu risinātu, tad jau šobrīd neviens jaunāks par 18 gadiem nesmēķētu. Bet mēs zinām realitāti – salīdzinoši liela daļa bērnu smēķē. Par to liecina pašreizējā situācija mūsu skolās, kuru direktori ceļ trauksmi un šobrīd pat gaida rindā uz policijas reidiem ar suņiem. Protams, mēs varam palielināt vecuma slieksni arī līdz iecerētajiem 20 gadiem, bet, ja patiešām vēlamies ierobežot smēķēšanu, mums nopietni jāpievēršas arī tabakas produktu pieejamības jautājumam.
Papildu aromātu aizliegumam, mums jāapsver vienreizlietojamo elektronisko smēķēšanas ierīču aizliegums. Šīs ierīces veicina gadījuma smēķēšanu. Savukārt, pusaudžus varētu atturēt vairākkārt lietojamo ierīču cena, kas sasniedz vairākus desmitus eiro. Diemžēl bezatbildīgi smēķētāji savus "saltiņus" arī izmet tam nepiemērotās vietās, kā rezultātā vides aizstāvji ceļ trauksmi – cigarešu izsmēķus pludmales smiltīs sāk aizvietot nepārstrādājama plastmasa un baterijas.
Turpinot par pieejamību un smēķēšanas ierobežošanu pusaudžu vidū, aicinu uzdot sev jautājumu: "Kur nepilngadīgie ņem tos "saltiņus"?" Ir divi visizplatītākie varianti. Pirmkārt, nepilngadīgajiem tos pārdod negodprātīgi pārdevēji. Es, protams, ceru, ka tā nav masveidīga parādība. Otrkārt, pēc nepilngadīgas personas lūguma "saltiņu" viņam nopērk pilngadīga persona. Šis variants ir daudz ticamāks. Tātad, lai smēķi nenonāktu bērnu rokās, jāpastiprina atbildību par jebkādu smēķēšanas produktu tālāknodošanu nepilngadīgajiem. Pēc mana priekšlikuma jau ir notikusi diskusija par nepieciešamību Bērnu tiesību aizsardzības likumā būtiski palielināt paredzēto sodu par bērna iesaistīšanu smēķēšanā, tabakas aizstājējproduktu, alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošu vielu lietošanā. Tāpat būtu jāceļ sodi pārdevējiem un juridiskajām personām – atkārtotiem un ļaunprātīgiem pārkāpējiem jāapsver piemērot arī kriminālatbildību. Vēl, protams, ir klasiskie pieejamības ierobežošanas pasākumi kā akcīzes celšana un tirdzniecības ierobežojumi. Būtu nopietni jāapsver, vai smēķējamos izstrādājumus turpināt pārdot katrā pārtikas veikalā vai arī tikai specializētās tirdzniecības vietās.
Protams, ja vēlamies, lai jaunieši nesmēķētu, būtiska ir cīņa par prātiem. Tagad, kad lielā pasaules daļā darbojas dažādi ierobežojumi, cilvēki pārliecinājušies par smēķēšanas kaitīgumu, klasiskās cigaretes smēķēt sabiedrības vairumam vairs nešķiet tik pievilcīgi kā agrāk. Līdz ar to tabakas industrija ir veiksmīgi transformējusies un atradusi jaunu nišu šo elektronisko smēķēšanas produktu veidolā. Lai arī smēķē tik daudzi, es laikam neesmu redzējis nevienu Veselības ministrijas informatīvo kampaņu par to, ka arī elektroniskie smēķējamie ir kaitīgi un kopumā tos smēķēt nav forši. Tā vietā es pastāvīgi redzu milzīgu dažādu tabakas un visādu bezdūmu "saltiņu" produktu asociāciju aktivitāti. Skaidrs, ka no tā, cik daudzi arvien jauni un jauni cilvēki uzsāks smēķēt, ir arī atkarīga industrijas peļņa. Balstoties uz pašu pasūtītiem un apmaksātiem pētījumiem, viņi rada sabiedrībai priekšstatu, ka pīpēt tvaiciņus ir veselīgi un stilīgi. Lobijs arī cenšas būt stipri klātesošs Saeimā ar mērķi jebkādas iniciatīvas smēķēšanas ierobežošanai trivializēt un novest līdz absurdam. Mums jāveicina sabiedrības izpratni, ka arī elektroniskās cigaretes un citi smēķēšanas produkti nodara būtisku kaitējumu veselībai.
Mēs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā esam vienojušies uzsākt plašāku diskusiju par nepieciešamajiem pasākumiem, lai izskaustu smēķēšanu, alkohola un citu kaitīgo vielu lietošanu bērnu un jauniešu vidū. Tāpat spraigas diskusijas par vecuma sliekšņa celšanu pirms 3. lasījuma turpināsies par tabakas un elektronisko smēķēšanas produktu apriti atbildīgajā Sociālo un darba lietu komisijā. Tātad priekšlikums par smēķēšanai atļautā vecuma sliekšņa palielināšanu ir atbalstāms, tad, ja vienlaikus tiek veikti vairāki papildus soļi smēķēšanas ierobežošanā jauniešu vidū. Tātad – atbildības pastiprināšana par smēķēšanas ierīču tālāknodošanu nepilngadīgajiem, tirdzniecības ierobežojumi un sabiedrības izglītošana būtu tie papildu soļi bez, kā cīņai pret smēķēšanas izplatību nebūs nekādu būtisku panākumu.
(1) https://health.ec.europa.eu/system/files/2022-01/2021_chp_lv_latvian.pdf
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!