Akadēmiskās vai profesionālās studijas – ko tas nozīmē un kā izvēlēties piemērotāko?

Lai izvēlētos starp akadēmisko un profesionālo studiju programmu, vispirms svarīgi saprast, kādas ir galvenās atšķirības. Akadēmiskais bakalaurs parasti nozīmē, ka studiju ilgums būs trīs gadi, bet profesionālais – četri gadi. Kā jau to pasaka priekšā nosaukums, profesionālajās studijās liels uzsvars tiek likts uz praksi, tas nozīmē, ka studiju laikā vienu vai vairākas reizes būs iespēja iziet praksi kādā nozares uzņēmumā vai iestādē, pilnveidojot praktiskās iemaņas un gūstot padziļinātu ieskatu izvēlētajā profesijā.

Absolvējot profesionālo programmu, tiek saņemta arī noteikta kvalifikācija, piemēram, absolvējot profesionālo bakalauru grāmatvedībā, tiek piešķirts profesionālais bakalaura grāds grāmatvedībā, un ekonomista kvalifikācija. Ja šī programma būtu akadēmiskā, pēc absolvēšanas tiktu piešķirts bakalaura grāds grāmatvedībā bez kvalifikācijas. Nelielas atšķirības starp profesionālajām un akadēmiskajām programmām ir arī mācībspēku sastāvā, piemēram, akadēmiskajās programmās piesaista vairāk pētniekus un profesorus, kuri var padziļināti iepazīstināt ar pētījumu metodēm, informācijas analīzi un citiem aspektiem, bet profesionālajās programmās – praktizējošus nozares speciālistus, kuri ikdienā strādā attiecīgās jomas uzņēmumos un iestādēs.

Tas, kurš veids būs piemērotākais, atkarīgs no daudziem faktoriem – no tā, vai studijas tiek uzsāktas uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas vai arī jau ir iegūta darba pieredze, tāpat ir svarīgs arī izvēlētais studiju virziens. Ja studiju virziens saistīts ar IT jomu, viennozīmīgi ieteiktu izvēlēties profesionālo programmu – pirmkārt, šī nozare paredz nepieciešamību pēc izteikti praktiskām iemaņām un zināšanām, bet, otrkārt, darbaspēka trūkums IT jomā veicina darba devēju interesi ne tikai par absolventiem, bet arī par studējošajiem. Veiksmīgi sevi pierādot praksē, tā nereti pārvēršas par pastāvīgu darba vietu.

Profesionālās studijas nereti palīdz iegūt pārliecību par izvēlēto virzienu un iespēju iepazīt attiecīgo jomu. Ja pamata zināšanas par izvēlēto jomu jau ir – ir bijusi darba pieredze nozarē, ieskats ikdienā u.tml., tad lietderīgākas varētu būt akadēmiskās studijas, savukārt, ja priekšstata par nozari vēl nav, praktiskās studijas būs piemērotākas. Šeit gan jāpiezīmē, ka robežas starp akadēmisko un profesionālo pakāpeniski izzūd – augstskolas cenšas piedāvāt praktiskās iemaņas arī akadēmiskajās programmās, bet zināšanas par pētījumu metodoloģiju, datu analīzi arī profesionālajās programmās.

Lai gan akadēmiskās programmas ir īsākas un fokuss tiek likts uz teorijas apguvi, tas nenozīmē, ka viens vai otrs studiju veids ir vienkāršāks vai sarežģītāks. Trīs akadēmisko bakalaura studiju gadi visbiežāk ir ļoti intensīvi. Daudz ir atkarīgs no katra studenta – gan no jau esošās pieredzes un gatavības smelties pieredzi, gan nākotnes plāniem, jo izvēlētais bakalaura studiju veids var ietekmēt arī maģistra studiju ilgumu. Mūsdienu jaunieši ir ļoti aktīvi, elastīgi un patstāvīgi, īpaši, ja runājam par izvēlētās nozares iepazīšanu – dalība Ēnu dienās, sekošana līdzi nozares pārstāvjiem sociālajos medijos un citas lietas palīdz gūt priekšstatu par nākotnes profesiju, tāpēc lielai daļai ir piemērotas tieši akadēmiskās programmas.

Runājot par to, ko vairāk pieprasa darba devēji, jāsaka, ka nereti tiek uzsvērtas tieši prasmes mācīties un ātri apgūt jaunas lietas. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumi par nākotnē vajadzīgām prasmēm izceļ t.s. "soft – skills" būtiskumu. Tās ir kompetences, kas būs lietderīgas ikvienā profesijā – kritiskā domāšana, informācija analīze, plānošana, prioritāšu izvirzīšana u.tml.

Šobrīd, kad pasaule un profesijas tik strauji mainās, izvēle ir ārkārtīgi plaša. Un reizēm tas nozīmē, ka izvēlēties ir pat grūtāk. Es aicinātu nebaidīties no nepareizas izvēles, jo mūsdienās augstākā izglītība sniedz kompetences, kas noder, neatkarīgi no izvēlētās nozares, turklāt, tieši bailes nereti ir mūsu attīstības lielākais ienaidnieks.