Screenshot 2023-05-17 at 12.10.40
Foto: Publicitātes foto
Skatoties no Rīgas Austrumu Universitātes klīniskās slimnīcas (RAKUS) perspektīvas, veselības aizsardzības sistēma atrodas ļoti dziļā krīzē. Domāju, ka ar šādu vai līdzīgu atklāsmi varētu nākt ikviena ar veselības aprūpi tālāk vai tuvāk saistīta persona, taču, strādajot RAKUS padomē, pieejama lielāka problēmas detalizācija un skats ir īpaši dramatisks. Finansējums ir nepietiekams un reformas veselības aprūpē netiek atbalstītas. Vienlaikus valstī ir būtiska vāji apkarota ēnu ekonomika, kuras sekas tiek pāradresētas uz veselības aizsardzību.

Kā liecina Pasaules veselības aizsardzības organizācijas dati, 2020. gadā Igaunijā valsts tēriņi medicīnai par vienu personu bija 1378 ASV dolāri, bet Latvijā vien 833 ASV dolāri. Savukārt, Eurostat dati parāda šādas vidējo bruto algu atšķirības medicīniskajam personālam 2020. gadā: Igaunijā ārsti mēnesi vidēji pelna 4672 Eur, savukārt, māsas 1682 Eur, Latvijā ārstu alga mēnesī ir 3470 eiro un māsām 1272 eiro. Atšķirība ir acīmredzama un, izmantojot mūsdienu iespējas, Latvijas medicīnas personāls aizvien vairāk izvēlas pārvietoties uz valstīm, kur par to pašu darbu var saņemt lielāku atalgojumu. Jauno ārstu aptauja liecina, ka liela daļa ir gatava doties darba trimdā uz citām valstīm.

Runājot par pacientu ceļu, mēs līdz šim esam primāri runājuši par ārstiem, kuriem, protams, ir būtiska nozīme, taču pacientu pieredzei ir tik pat nozīmīga arī māsu aprūpe. Kā piemērs, Somijā uz vienu ārstu ir aptuveni trīs māsas, pie mums ir ap vienu māsu uz vienu ārstu – tur arī bieži rodas sliktā pieredze.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!