Ja Covid-19 krīzi Latvijas ekonomika pārvarēja labāk, nekā sākotnēji prognozēts, 2020. gadā tai krītot par 2,2%, bet 2021. gadā strauji atjaunojoties un sasniedzot 4,1% pieaugumu, tad, Krievijai uzsākot karu Ukrainā, 2022. gadā Latvijas ekonomika pieauga vien par 2,0%. Kreditēšanas jomu ietekmēja arī straujais energoresursu cenu kāpums, kas vājināja visas pasaules ekonomikas izaugsmi. Tam visam pa vidu Latvijas banku kontekstā nevaram aizmirst arī par naudas atmazgāšanas skandāliem, kas kreditēšanas nosacījumus noteikti nepadarīja labākus.
Taču tās nebūt nav vienīgās krīzes, kuru ēnā visi vēl dzīvojam. Bēdīgi slavenā 2008. gada krīze izrādās vēljoprojām turpina ietekmēt kreditēšanas nosacījumus. Šīs krīzes sekas joprojām ietekmē gan kredītiestāžu kreditēšanas procesa izmantojamos riska novērtēšanas modeļus, kas rezultējas arī kredītu cenās, gan komersantu un iedzīvotāju gatavību uzņemties parādsaistības. Līdz ar to varam secināt, ka, kaut arī pagājuši jau 15 gadi kopš dižķibeles, tā arvien met ēnu uz kreditēšanās nosacījumiem Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!