Darba devēju, izglītības jomu profesionāļu un personāla atlases speciālistu vidū jau vairākus gadus nerimstas runas, cik būtiski ir skolās apgūt STEM (Dabaszinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) mācību priekšmetus. Vienlaikus arvien skaļāk gan Latvijā, gan daudzviet citur pasaulē tiek runāts par "soft skills" jeb personīgo prasmju lomas pieaugumu pašreizējā un nākotnes darba tirgū. Kādu tad mēs gribam redzēt nākotnes darbinieku? Kādām zināšanām un īpašībām viņam ir jāpiemīt?
Man personīgi ļoti tuvs ir angliskais teiciens "high tech/high touch", kas nozīmē, ka vienlīdz būtiskas ir gan praktiskās jeb profesionālās zināšanas, gan cilvēka personīgas īpašības un iemaņas. Neskatoties uz to, ka mūsdienu darba vidē arvien vairāk ienāk dažādas tehnoloģijas un var rasties priekšstats, ka bez tādām spējām un īpašībām kā spēja strādāt komandā un risināt konfliktus, empātija un līderība var iztikt, tomēr tas tā nav.
Vairums (89%) uzņēmumu pārstāvju "Tele2" un "SKDS" veiktajā aptaujā atzīst, ka "soft skills" ir svarīgas visām amatu pozīcijām. Proti, nav svarīgi, vai esi projektu vadītājs, direktors, inženieris vai iekārtu operators, jo attīstītas personīgās iemaņas ir tās, kas, pirmkārt, palīdz veidot tādu uzņēmuma iekšējo kultūru, kas ir vērsta uz sadarbību. Otrkārt, tās darbiniekiem sniedz iespēju uz dažādiem jautājumiem paskatīties daudz plašāk un radošāk. Turklāt tikai attīstītas personīgās prasmes kopā ar profesionālajām zināšanām ir tas komplekts, kas ļauj darbiniekiem pilnībā izmantot savu potenciālu.
Atceroties darba vidi pirms dažiem desmitiem gadu, kad Latvijā sāka attīstīties kapitālisms, cilvēka personīgajām prasmēm netika pievērsta liela vērība un par to skaļi neviens nerunāja. Bieži vien tika atlasīti darbinieki, kuri ir gatavi izpildīt dotos uzdevumus un sasniegt mērķus, lai ko tas prasītu. Arī darba kolektīvs tika attiecīgi veidots un uzturēts. Mūsdienās un arī tuvākajā nākotnē šī pieeja vairs nestrādā. Lai darba vide būtu veselīga un darbinieki uzņēmumam sniegtu vislielāko labumu, darbiniekos ir jābūt labam balansam starp lielu vēlmi un azartu sasniegt biznesa mērķus un spēju būt līdzjūtīgam jeb vienkārši cilvēcīgam. Turklāt tas attiecas uz visa līmeņa darbiniekiem – arī vadītājiem.
Kā vienu atsevišķu personīgo prasmi pašreizējos darba tirgus apstākļos es vēlos izcelt vēlmi mācīties un attīstīties, jo amatu prasības būtiski un salīdzinoši bieži mainās un aktuāls ir jautājums par zināšanu pietiekamību. Kā rāda dažādi pētījumi, agrāk pietika ar aptuveni 10 gadus vecām zināšanām, lai spētu veiksmīgi pildīt savus amata pienākumus, taču tagad tie ir pieci gadi, bet IT jomā zināšanu pietiekamība ir tikai trīs gadi. Darbiniekam, kuram nebūs vēlme un spējas mācīties, konkurēt darba tirgū par labāk apmaksātiem amatiem būs daudz sarežģītāk.
Visbeidzot, uzņēmumi noteikti sagaida, ka darbinieks spēs analizēt dažādus procesus un pārdomāt paveikto. Lai arī izklausās vienkārši, pašreizējais dzīves un darba temps ir tik straujš, ka darbiniekiem patiešām atliek maz laika tik būtiskai lietai kā pašrefleksijai. Arī uzņēmumiem noteikti par to ir jādomā un jāveido tāda darba vide, lai nākotnes darbiniekam būtu gan laiks, gan arī spēja reflektēt par paveikto, jo tikai tā darbinieks spēs apzināties savu būtisko lomu un uzdevumus uzņēmumā. Šī ir joma, kurā, manuprāt, ļoti daudziem uzņēmumiem ir kur augt – arī mums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!