Lai sagatavotos euro ieviešanai – līdz šim pasaulē lielākajai valūtas maiņai –, 1998. gada 1. jūnijā tika izveidota Eiropas Centrālā banka. Tajā laikā biju juriste, un joprojām atceros, cik drudžaini mēs pārskatījām līgumus, kam pamatā bija ārvalstu valūtu kursi, kuriem drīz bija jābeidz pastāvēt. Vai vienotā valūta tiešām spēs sekmīgi darboties? Šodien, atzīmējot šīs iestādes 25. gadadienu, mēs zinām, ka tā sekmīgi darbojas un eiro ir satuvinājis Eiropu.
Pildot Eiropas Savienības valstu valdību uzticēto pienākumu nosargāt euro, mūsu darbinieki Frankfurtē kopā ar 20 eiro zonas valstu centrālo banku kolēģiem nenogurstoši strādā, lai izpildītu mūsu uzdevumu saglabāt cenu stabilitāti. Šis darbs ir vitāli svarīgs Eiropas iedzīvotāju labklājībai.
Pēdējo 25 gadu laikā esam uzņēmuši eiro zonā deviņas jaunas valstis, un tā mūsu skaits no 11 pieaudzis līdz 20. Un esam uzņēmušies jaunus uzdevumus, t. sk. Eiropas banku uzraudzību. Tagad eiro ir otra nozīmīgākā valūta starptautiskajā monetārajā sistēmā pēc ASV dolāra.
Šajā ceļā piedzīvoti grūti laiki. Taču cauri tautsaimniecības kāpumiem un kritumiem manu priekšgājēju Vima Duisenberga, Žana Kloda Trišē un Mario Dragi vadībā ECB, pildot savas pilnvaras, vienmēr koncentrējusi visus spēkus uz stingrāka pamata veidošanu Eiropas nākotnei.
Pandēmija un Krievijas neattaisnojamais karš pret Ukrainu parādīja, ka stabilitāti nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Un pieaugošā ģeopolitiskā sāncensība var nozīmēt, ka globālā ekonomika nākotnē kļūs arvien nestabilāka. Pasaulē, kurā valda nenoteiktība, ECB bijusi un arī turpmāk būs uzticams stabilitātes garants.
Esam parādījuši, ka varam rīkoties un ātri pielāgoties, pat sastopoties ar visnopietnākajiem izaicinājumiem. Tikai dažus mēnešus pēc tam, kad kļuvu par ECB prezidenti, mēs, nekavējoties reaģējot uz pandēmiju, veicām virkni pasākumu, lai atbalstītu eiro zonas tautsaimniecību vissmagākajā posmā, izvairoties no deflācijas riskiem.
Šodien mēs ar tādu pašu apņēmību veicam pasākumus, lai samazinātu inflāciju. Pēc pārāk zemas inflācijas gadiem pašlaik inflācija ir pārāk augsta, un paredzams, ka tā šādā līmenī saglabāsies pārlieku ilgi. Tas mazina naudas vērtību, ierobežo pirktspēju un kaitē visas euro zonas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, īpaši mūsu sabiedrības visneaizsargātākajiem locekļiem.
Taču mēs vidējā termiņā nodrošināsim inflācijas atgriešanos mūsu 2% mērķa līmenī. Tieši tāpēc mēs rekordstraujā tempā paaugstinājām procentu likmes un gādāsim, lai tās sasniegtu pietiekami ierobežojošu līmeni un paliktu šādā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai panāktu inflācijas savlaicīgu atgriešanos mūsu mērķa līmenī.
Kā atgādina nesenie notikumi banku sektorā, spēcīga banku sistēma palīdz pildīt monetārās politikas uzdevumu. Finanšu stabilitāte ir cenu stabilitātes priekšnoteikums, un otrādi. Kopš 2014. gada, kad mēs pārņēmām banku uzraudzību, esam strādājuši pie tā, lai nodrošinātu euro zonas banku stabilitāti. Un banku uzraugi Andreas Enrias vadībā turpinās īstenot mūsu centienus nodrošināt, lai bankas būtu labi kapitalizētas un noturīgas pret mainīgiem apstākļiem, tādējādi saglabājot spēju turpināt uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanu.
Šajā gadsimta ceturksnī mūsu monetārā savienība piedzīvojusi daudzkārtējus pārbaudījumus. Mēs esam saskārušies ar krīzēm, kas mūs varēja sagraut – atcerēsimies lielo finanšu krīzi, valsts parāda krīzi, pandēmiju. Taču katra no tām padarījusi mūs stiprākus. Tagad mums jāturpina nostiprināt šo iekšējo spēku.
Pasaulei kļūstot arvien neparedzamākai, Eiropa var veicināt noturību divās frontēs. Integrējot savus kapitāla tirgus, Eiropa var labāk veicināt ieguldījumus zaļajās un digitālajās nozarēs, kurām ir tik būtiska nozīme tās turpmākās izaugsmes veicināšanā. Un, pabeidzot banku savienības izveidi, mēs varam nodrošināt, lai banku sektors palīdzētu mazināt riskus turpmāko krīžu laikā, nevis tos pastiprinātu.
Bijusī Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Simona Veila reiz norādīja, ka "mums vajadzīga Eiropa, kas spējīga uz solidaritāti, neatkarību un sadarbību". Šie vārdi labi atklāj euro būtību. Galu galā euro ir vairāk nekā valūta. Eiro ir visspēcīgākā Eiropas integrācijas forma un pārstāv vienotu Eiropu, kas kopīgā darbā nodrošina aizsardzību un sniedz labumu visiem tās iedzīvotājiem.
Un ECB vienmēr būs šo centienu stūrakmens.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!