Divus gadus pēc Portu sociālā samita: sociālo tiesību pīlāra īstenošana dzīvē

Tās nolūks ir veidot tādu ekonomiku, kas ir vēl ilgtspējīgāka, konkurētspējīgāka un iekļaujošāka un kur nolūkā panākt šādas pozitīvas pārmaiņas notiek aktīvs sociālais dialogs un darba koplīguma slēgšanas sarunas.

Tā cenšas nodrošināt visu cilvēku, tostarp personu ar invaliditāti, bezpajumtnieku vai neaizsargātu personu, līdzdalību un iekļaušanu. Sabiedrība, kurā neviens netiek atstāts novārtā neatkarīgi no dzimuma, sociālā statusa, veselības, etniskās piederības, seksuālās orientācijas vai izcelsmes.

Pirms diviem gadiem Padomes prezidentvalsts Portugāle, Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments, sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība apņēmās konsolidēt jau Gēteborgā uzņemtās saistības saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru un pavērt ceļu iekļaujošai, ilgtspējīgai, taisnīgai un daudzas jaunas darbvietas radošai ekonomikas atveseļošanai, vienlaikus atzīstot, ka tās īstenošana būtu jāveic gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī un to attiecīgajās kompetences jomās.

Portu sociālās saistības un Portu deklarācija palīdzēja virzīties uz Eiropas mērķiem: atjaunojām Eiropas sociālo līgumu, apņemoties turpināt izstrādāt inovatīvus un iekļaujošus risinājumus pašreizējo un turpmāko problēmu risināšanai.

2022. gada sākumā, kad nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošana sāka virzīt ekonomisko un sociālo atveseļošanu pēc pandēmijas radītā satricinājuma, līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Eiropā atkal ienāca karš.

Mēs joprojām ne tuvu nespējam pilnībā novērtēt, kādu ietekmi rada Krievijas agresīvais karš Ukrainā, jo īpaši kā tas skar visneaizsargātākos mūsu sabiedrības cilvēkus. Tomēr šī nežēlīgā un nelikumīgā rīcība ir stiprinājusi Eiropas iedzīvotāju solidaritātes saites un likusi mums rast atbildes stratēģiskajās debatēs par Eiropas ietekmi pasaulē. Ir pienācis laiks runāt par to, cik svarīgs ir Eiropas sociālais modelis un mūsu kopējā sociālā politika plašākā un spēcīgākā Eiropā.

Šodien Eiropas Savienība saskaras arī ar lielām strukturālām grūtībām, kas saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, demogrāfiskajām pārmaiņām, pastāvīgi mainīgo darba pasauli un joprojām pastāvošo nevienlīdzību un nabadzību, ko papildina satraucoša vidusšķiras izzušana. Šīs strukturālās problēmas skar ne tikai Savienības valstis, bet arī tās, kuru centieni un mērķi ir vērsti uz pievienošanos šim projektam.

Šajā sakarā šodien notiekošais Portu sociālais forums (iniciatīva, kas notiek reizi divos gados un ko ar Eiropas Komisijas atbalstu, ciešā sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un iesaistot sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību, veicina Portugāles valdība) iezīmē Portu sociālā samita otro gadadienu, radot iespēju pastiprināt debates par Eiropas projekta sociālās dimensijas nozīmi.

Tas tika darīts, atzīstot, ka mūsu sociālais modelis ir priekšrocība pasaules līmenī, un saistībā ar Eiropas Prasmju gadu uzsverot, kā stabila politika prasmju, izglītības un apmācības jomā var radīt labāku nodarbinātību un ātrāku integrāciju darba tirgū un veicināt sociālo iekļaušanu, un tādējādi palielināt ES ekonomikas un sabiedrības noturību un konkurētspēju. Forumā tika arī apsvērts, kā izmantot vispiemērotākos instrumentus, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu un ierobežojot administratīvo slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Tajā pašā laikā tas uzsvēra, cik svarīga ir integrēta nabadzības apkarošanas stratēģija, kas vērsta pret daudzdimensionālo sociālās atstumtības problēmu un pamatpakalpojumu pieejamību visiem cilvēkiem, jo īpaši bērniem. Eiropas Garantijas bērniem efektīva īstenošana ir būtisks elements, kas vajadzīgs, lai panāktu Eiropas sociālo tiesību pīlāra veiksmīgu īstenošanu.

Izglītība un apmācība nav zaudēti izdevumi, bet gan gudrs ieguldījums cilvēces attīstībā. Eiropai ir jāpaplašina sava vadošā loma zināšanu jomā un jaunu tehnoloģiju izstrādē. Turklāt, lai cik labas būtu tehnoloģijas, jēga no tām ir tikai tad, ja tās uzstāda un ekspluatē prasmīgi darbinieki.

Cilvēkiem jābūt iespējām iesaistīties mūžizglītībā, un MVU un lielākām korporācijām jābūt pieejamiem uzplaukumam vajadzīgie talanti.

Tāpēc ir skaidrs, ka ES ekonomiskā labklājība iet roku rokā ar tās spēcīgo sociālo dimensiju. Savienībā ir pienācis izšķirīgs brīdis, tādēļ mums ir jānodrošina lielāka sociālo tiesību pamanāmība un jāpastiprina sociālo standartu un augšupējas sociālās konverģences novērtēšana, kas ir daļa no ilgtspējīgas sociālekonomiskās pārvaldības, kuras pamatā ir trīspusēja sadarbība.

Divus gadus pēc Portu samita mēs atjaunojam Portu sociālajās saistībās un Portu deklarācijā paustās saistības un savu apņemšanos saglabāt gaisotni, kas palīdzēja to panākt.

Kopā mēs turpināsim pilnībā īstenot sociālo tiesību pīlāra principus.

ES nākotne ir tās iedzīvotāji, un tai jābūt sociālai nākotnei.

* Viedokļraksta autori ir Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits, Latvijas labklājības ministre Evika Siliņa, Portugāles darba ministre Ana Mendesa Godiņu, kā arī Eiropas Parlaments un Eiropas sociālie partneri.