Elīna Smetaņina: Kādu Valsts prezidentu vēlas jaunieši?

Lai gan Latvijā jauniešu pilsoniskā un politiskā līdzdalība ir zema,¹ jaunākie SKDS dati skaidri parāda,² ka jaunieši ir visizlēmīgākā sabiedrības grupa prezidenta vēlēšanu kontekstā. Tādējādi Valsts prezidenta vēlēšanas ir aktuālas arī jauniešiem, amatpersonu bieži piesauktajiem Latvijas nākotnes veidotājiem.

Kopš vēlēšanu izķidāšanas draugu lokā manu prātu nepameta domas par to, kā kopumā jaunieši skatās uz Valsts prezidenta institūciju un ko mēs, jaunā paaudze, sagaidām no nākamā Rīgas pils saimnieka.

No "suvenīra" līdz rīcībspējīgam Valsts prezidentam

"Izcilas valodu prasmes", "reprezentivitāte", "diplomāta spējas" – dažas no visbiežāk jauniešu uzsvērtajām Valsts prezidenta īpašībām aptaujā, kuru izvērsu "Instagram" platformā, arī runājot ar vienaudžiem. Jaunieši skaidri izprot, ka ārpolitikas funkcijas ir izšķirošas uz pasaules fona mazajai Latvijai un Valsts prezidenta institūcija ir viens no tiešākajiem instrumentiem, kas var veicināt valsts atpazīstamību. Tieši tādēļ prezidenta nevainojama reputācija un prasme cienīgi pārstāvēt sevi un valsti ir īpašības, kas jauniešiem ir pašsaprotamas un nav pat apspriežamas. Šajā reprezentācijas kvalitāšu somā klāt nāk oratora spējas, laba izglītība, pieredze starptautiskajā vidē. "Šim valsts simbolam ir jābūt tādam, par kuru nav kauns un kuram nevar piekasīties par kaut kādiem pagātnes aizdomīgiem momentiem, sadarbībām utt.," spilgti izteicās ģimnāzijas šī gada absolvents.

Protams, notikumi pasaulē un to izgaismotie pasaules līderi ir ietekmējuši arī jauniešu skatījumu uz valsts galvu. Nežēlīgais Krievijas karš Ukrainā ir parādījis, kāda un cik liela nozīme var būt valsts vadītājam, Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim kļūstot par paraugprezidentu daudzu jauniešu acīs. "Ikviens prezidents var nonākt līdzīgā situācijā, kad ir jārīkojas. Tā degsme, entuziasms, spēks šarmē," saka jauniete no Daugavpils, raksturojot Zelenski. Jaunieši gaida izlēmīgu prezidentu, kas varēs stāvēt pāri partiju līnijām un pildīt varas līdzsvara funkcijas, kā to paredz mūsu Satversme. Prezidentu, kas stimulē pārmaiņas un redz "lielo bildi" gan īstermiņā, gan arī ilgākā laika posmā. Tāds valsts līderis ir it sevišķi svarīgs brīdī, kad mums jātransformē tautsaimniecība uz zaļo saimniekošanu un jārisina ekonomiskā atpalicība. Vienlaikus jauniešiem ir svarīgi, lai prezidents nav augstprātīgs un nelido elitāros mākoņos, bet spēj "runāt gan ar Baidenu, gan ar tanti Bauskā".

Ilgas pēc saliedētības un iedvesmas

Būt par sabiedrības saliedēšanas galveno virzītāju ir šķietami iesakņojusies prasība Valsts prezidenta amata pienākumu pildītājam. Stājoties amatā, Valsts prezidents Egils Levits solīja būt par visas tautas prezidentu. Lai gan šis solījums, daudzu skatījumā, nav piepildījies, vēlme pēc saliedētības jauniešu vidū nav pazudusi. "Sabiedrību saliedējošs", "tāds, kurš spēj uzrunāt tautu un to saliedēt arī ikdienā", "iestājas par visiem pilsoņiem" – jaunieši pauž domas par saliedētības nozīmi. Šajā kontekstā saliedētība domāta ne tikai tradicionālajā etniskajā dalījumā, bet gan plašākā nozīmē, ietverot dažādas minoritātes. Ir svarīgi, lai prezidents nepievērtu acis uz sabiedrības šķelšanos, bet gan nāktu klajā ar jaunām idejām un rīcības plānu.

Tikpat svarīga kā saliedētība ir spēja iedvesmot. Jaunieši plaši uzsver nepieciešamību pēc harismas un auteniskuma – īpašībām, kuras ir grūti iemācīties, bet kas raksturo mūsdienīgu līderi. Dažiem ir īpaši svarīgi, lai prezidents palīdzētu virzīt valsts ekonomiku un tās intereses un lai viņš būtu sociāli taisnīgs. "Tas tomēr ir politisks amats, un tiek gaidīts kāds līderis, kas apturēs ekonomisko stagnāciju," atzīst topošais jurists, vienlaikus saprotot, ka tas nav primārais prezidenta uzdevums.

Dažus jauniešus īpaši iedvesmotu, ja nākamais prezidents būtu sieviete. "Sieviete nav izšķirošs faktors, bet, ja būtu divi vienāda profila kandidāti, bet viens vīrietis un otra sieviete, es dotu priekšroku sievietei," saka studente no Liepājas. To, iespējams, var skaidrot gan ar eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas "fenomenu", gan sieviešu-politiķu panākumiem kaimiņos, kā arī apziņu par dzimumu līdztiesības priekšrocībām un ieguvumiem valsts pārvaldē, ko ir spējīgas ienest sievietes-līderes.

Kāda "cena" ir nākamajam Valsts prezidentam?

Sekojot ziņām medijos, prezidenta amata kandidātu diskusijām un apzinoties pašreizējā parlamenta sastāvu, jaunieši neslēpj bažas, par kādu politisko (un ne tikai) "cenu" mēs "nopirksim" mūsu nākamo valsts galvu. "Mani šajā procesā satrauc viens – cena," atzīst jaunietis no Ventspils. Lai vai kāda būtu politiskā kombinācija un gala iznākums, jaunieši iestājas par caurskatāmu lēmumu pieņemšanu, un atklātais balsojums 31. maijā beidzot izliks uz galda visas kārtis.

1 https://lvportals.lv/norises/336500-eiropas-jauniesu-gads-lidzdalibai-un-lidztiesibai-2022

2 SKDS, Kas notiek Latvijā, 24.05.2023.