Latvijas Republikas ģenerālprokurors Juris Stukāns publiski ir pārmetis Jēkabpilī nogalinātās sievietes advokātei nepietiekamu uzstājību, cenošoties nokļūt pieņemšanā pie ģenerālprokurora. Pēc tam, kad šis J.Stukāna izteikums izraisīja sašutumu, viņš sasauca preses konferenci un teica, ka esot pārprasts, un "nekādas glupības nav sarunājis".
Lietojot to leksiku, ko tiesā bieži lieto paši prokurori (un ko spriedumos, tostarp atceltajos, lietoja arī pats J.Stukāns, kad strādāja par tiesnesi), var teikt, ka ''šīs liecības ir pretrunā ar personas agrāk sniegtajām liecībām un vērtējamas kritiski, kā aizstāvības versija, kura negūst apstiprinājumu ar citiem pierādījumiem''. Tas, kurš pazīst J.Stukāna kungu no profesionālās puses, labi zina, ka viņu ir ļoti grūti pārprast, jo viņš visu paskaidro ''tā, ļoti vienkāršiem vārdiem'', kā nesen raksturoja viņa manieres un izteiksmes līdzekļus viena prokurore sarunā ar šo rindu autoru.
Tas, kas ir dzirdējis J.Stukāna kunga izteikumus publiskajā telpā, nevarēs šim raksturojumam nepiekrist un secinās, ka šī reize ir tikai recidīvs. Burtiski šogad, ierodoties advokātu kopsapulcē kā viesis, J.Stukāns satricināja sapulces dalībnieku prātus ar paziņojumu, ka turpmāk apsūdzētajiem, kuri neatzīst vainu, tiks prasīts tikai reāls sods. Šis paziņojums liek atgādināt, ka saskaņā ar Prokuratūras likumu prokurori ir procesuāli neatkarīgi un paši drīkst izvēlēties, kādu sodu lūgt piemērot apsūdzētajai personai. Bet nez, vai pašā prokuratūrā tik bieži tiek pārlapots Prokuratūras likums? Vai par prokurora procesuālo neatkarību atceras tad, kad vajadzīgs iemesls prokuroru nekontrolēt?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
