Latvijas medicīnas sistēma nebalstās tikai uz labu izglītību daudzu gadu garumā, neapmaksātu rezidentūru, privātklīnikām un nesabalansētām ģimenes ārstu slodzēm; viens no stūrakmeņiem ir arī savstarpējā mijiedarbība ārstam ar pacientu. Kā pierādījās nesen aktualizētajā jautājumā par Latvijas sieviešu dzemdību pieredzi, (ne)komunikācija, (ne)informēšana, kā arī medicīniskās dokumentācijas (ne)atbilstība faktiski piedzīvotajam var kalpot par saprotamu šķērsli arī demogrāfijas jautājumā. Diemžēl nereti pacienta loma ir tikai klusējot pieņemt informāciju zināšanai un doties iegādāties izrakstītos medikamentus. Iztrūkst sarunas kā diviem līdzvērtīgiem partneriem, kā arī ierobežotas iespējas iegūt otru (trešo, ceturto) viedokli par izmeklējumu rezultātiem - jo tie paliek medicīnas iestāžu arhīvā.
Latvijā pēc ārsta apmeklējuma ir pieejama salīdzinoši ierobežota informācija par izmeklējumiem - lai arī daļa saņem savu asinsanalīžu rezultātus e-pastā, tā ir tikai maza daļiņa no visu izmeklējumu kopējā apjoma. Ne ārsti, ne medicīnas iestādes kopumā neizsniedz pacientam viņa paša datus, tādējādi nenodrošinot iespēju katram izveidot un uzkrāt savu privāto medicīnas vēsturi. Lai arī ģimenes ārstu prakses izsniedz medicīnas vēsturi, oficiāli mainot ģimenes ārstu, citi izmeklējumi paliek izmētāti pa poliklīniku, ārstu privātprakšu un citu iestāžu iekšējām sistēmām. Daļa datu pieejama kādā no datu sistēmām, ar ko sadarbojas konkrētā medicīnas iestāde, daļa - piemēram, rentgens - tiek pārsūtīts ģimenes ārstam (kura vizītes laikā savukārt, iespējams, nedarbojas e-veselības sistēma), taču trūkst pacientam ērtas sistēmas, kurā vienkopus veikt speciālistu pieraksta funkcijas un savus datus aplūkot pašam. Bijāt uz vēdera dobuma datortomogrāfiju, un ārsts jums pateica, ka viss kārtībā? Lieliski! Bet pašam palūkoties un/ vai parādīt šos izmeklējumus vēl kādam speciālistam īsti nav iespējams, jo tie ir palikuši tur - medicīnas iestādes sistēmā. Iespējams, konkrētā medicīnas iestāde jums ir nosūtījusi e-pastu ar pieeju vai piedāvā saņemt izdruku - un tas ir lieliski, bet tā pagaidām vēl nav kļuvusi par pašsaprotamību. Arī valsts vienotajā e-veselības sistēmā ir pieejami tikai tie iedzīvotāju veselības dati, kurus veselības aprūpes iestāde ir iesūtījusi vai ievadījusi, bet vai tā vienmēr notiek? Ir jādara labāk, un mūsu pašu rokās ir to mainīt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!