Par rīcību Komunistiskās partijas Rīgas organizācijas nelegālajā struktūrā, arī slepenu boļševiku propagandistu gatavošanu, 1921. gadā Paegli notiesā ar izsūtīšanu no Latvijas, tomēr spriedums atcelts, Saeima Leonu amnestēja. [3] Kad pēc amnestēšanas Paegle dzīvoja Itālijā un Vācijā, politiskā pārvalde – toreizējais valsts drošības dienests – un valsts apsūdzība uzskatīja, ka Paegle esot braucis par boļševiku finanšu līdzekļiem pildīt Komunistiskās internacionāles uzdevumus [4].
Kad par antisemītisku bandītismu – ebreju tirgotāja noslepkavošanu – nāvessodu piespriež Leona brālim, laupītāju bandas vadonim Augustam [5], Leons tieši stājās sakaros ar Padomju Krievijas iestādēm, lai notiesāto slepkavu – arī aktīvu komunistu – Maskava lūgtu izdot boļševiku režīmam, ko arī Paegles panāca. Augusts turpināja darbību čekas dienestā Krievijas ārlietu resorā, māsa Milda Latvijā – nelegālajā Komunistiskās partijas Centrālās komitejas orgānā "Cīņa". 1925. gadā Leonu tiesa vēlreiz apcietina, viņu ievieto vienā kamerā ar Andrievu Niedru, 1925. gada 6. jūnijā tiesa sāka izskatīt lietu pret Leonu Paegli ar Komunistiskās internacionāles segvārdu "Šķesters" par publiskiem aicinājumiem uz Latvijas Republikas likumīgās varas graušanu [6].