Ņemot vērā 14. Saeimas deputātes no partijas Latvija pirmajā vietā (LPV) Ramonas Petravičas nostāju par dažādām sabiedrībā aktuālām tēmām, piemēram, viedokli par LGBTQ kopienu, kā arī prātā paliekošus izteicienus, tajā skaitā komentāru par sastaptajiem Ēģiptes vīriešiem ar vēlmi "nopirkt" deputāti par kamieļiem, LAMPA 2023 "cepinātājiem" bija spilgts materiāla klāsts komiskās "cepināšanas" performances izveidei.
Par konfliktsituācijas izraisītāju kļuva "cepinātāju" izveidotā mājaslapa ramonaskamieli.lv ar deputātes bildi tajā, kas netiešā veidā piedāvā iespēju ziedot Mozaīkas atbalstam, un radīta bez saskaņošanas ar Ramonu Petraviču. Lai arī politiķe, piedaloties festivālā, piekrita, ka par cepinātāju jokiem neapvainosies, tomēr jau pēc festivāla viņa solīja vērsties policijā. Viņasprāt, nesaskaņotā mājas lapa ir ne tikai krāpšana, bet arī politiķes diskreditācija. Vai šādam uzskatam ir pamats?
Komiķu jaunrade pret politiķu reputāciju
Ikvienam cilvēkam ir tiesības uz goda un cieņas aizsardzība. Tas izriet no Starptautiskām konvencijām, Satversmes, Civillikuma un citām normām. Tomēr šī nav absolūta tiesība. Konkrētajā gadījumā Petravičas tiesības uz reputāciju jāsabalansē ar komiķu tiesībām uz jaunradi un vārda brīvību, kā arī sabiedrības tiesībām baudīt komiķu jaunradi.
Vārda brīvība nepelna aizsardzību iepretim Petravičas tiesībām uz reputāciju vienīgi tad, ja aizskārums ir nesamērīgi rupjš, apmelojošs vai notikusi nesamērīga iejaukšanās politiķes privātajā dzīvē. Likumā robežas nav definētas, jo vērtējamas katrā gadījumā atsevišķi.
Vai robežas pārkāptas?
Lai atbildētu uz šo jautājumu, jāvērtē visi apstākļi saistībā ar Petravičas personību un ar to saistītajiem Politiķu cepiena jokiem. Pati deputāte, visticamāk, par aizskārumu uzskata faktu, ka viņas vārdā tiek aicināts ziedot Mozaīkai. Tā kā Petraviča nav aicinājusi atbalstīt LGBTQ kopienu, tad deputātes ieskatā šāda viņas vārda nesaskaņota izmantošana var mazināt viņas reputācijas vērtību sabiedrības acīs. Taču šāds viedoklis būtu pārāk vienkāršots.
Lai arī zināmā mērā var piekrist, ka privātpersonas vārda nesaskaņota izmantošana ziedojumu vākšanai var radīt šai personai pārdzīvojumus, goda un cieņas aizskārumu, ar Petraviču ir citādi. Ir jāņem vērā, ka mājaslapa ramonaskamieli.lv ir "Politiķu cepiena" komiskās programmas ietvaros radīts un izmantots elements, lai izklaidētu publiku. Tas nav ne aizskarošāks, ne mazāk aizskarošs kā šovā izskanējušie joki par Petraviču. Mājas lapa ir daļa no joka, kā tas ir apgalvots mājas lapā. Svarīgi, ka dalība šovā bija brīvprātīga. Tātad Ramona Petraviča piekritusi, ka pret viņu var tikt vērsti joki.
Vai ir svarīgs sabiedrības viedoklis?
Ir vērtējama arī nozīme, ko šādam izteikumam piešķirtu neitrāla persona. Šajā sakarā ir atzīstams, ka skatītāji un sabiedrība, kas ir informēta par "cepiena" norisi un šīs mājaslapas avotu un iemeslu, patiešām uztvertu to kā performances elementu. Turklāt, maz ticams, ka cilvēkam, kas neko nezinātu par Politiķu cepienu, un būtu nejauši ieklīdis mājas lapā, rastos kāda īpaša attieksme, kas mazinātu Ramonas Petravičas reputāciju.
Ir vispārzināma tiesību teorijas atziņa, ka politiķi ir pakļauti plašākai sabiedrības kritikai, salīdzinot ar ierindas pilsoņiem. It īpaši šajā gadījumā jāatzīst, ka deputāte pati ar saviem izteicieniem, komentāriem un publisko tēlu ir veicinājusi šādus viedokļus par sevi. Tos var raksturot kā provokatīvus jokus. Un šādus jokus aizsargā tiesības uz vārda un jaunrades brīvību.
Vai ziedojumu vākšana Mozaīkai ir noziegums?
Lai apgalvotu, ka ramonaskamieli.lv mājaslapas izveide ir krimināli sodāma, būtu jāpierāda, ka mājaslapas autora nodoms bija noziedzīgs. Proti, jākonstatē, ka mājas lapas autoram bija jāvēlas iegūt ziedotāju naudu, ļaunprātīgi izmantojot to uzticēšanos vai viltu. Tomēr notikuma apstākļi neļauj izdarīt šādu secinājumu. Kā tas ir nepārprotami redzams no lietas konteksta, joka autori ir nevis vēlējušies ļaunprātīgi vai ar viltu iegūt svešu mantu, bet gan panākt joka efektu. Joka pamatā ir absurds – homofobiski noskaņota politiķe vāc ziedojumus biedrībai Mozaīka. Joks var izdoties tikai tad, ja tā adresāts – Lampas apmeklētājs, zina joka kontekstu un spēj saskatīt absurdo sakarību.
Savukārt tie, kas neko nezina par Lampu, Politiķu cepienu un konkrēto joku, un nejauši nokļuvuši mājaslapā ramonaskamieli.lv, visticamāk, arī netiks piekrāpti. Lapā ir skaidra norāde, ka tā ir daļa no joka, bet pāradresācija uz Mozaīkas mājas lapu ir īsta, informācija par ziedošanu ir skaidra un nepārprotama. Ir jābūt ļoti paviršam un vieglprātīgam, lai šādā situācijā "netīšām" noziedotu Mozaīkai pret savu gribu. Domājams, ka pat Ramonas Petravičas atbalstītājiem tas nav pa spēkam.