razuks
Foto: LETA

Stāvoklis sirds un asinsvadu veselības jomā Latvijā mudina visu sabiedrību spert kardinālus soļus un aktīvi rīkoties, lai uzlabotu situāciju. Sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulārās slimības (KVS) ir galvenais mirstības cēlonis pasaulē, arī Latvijā. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra provizoriskie dati par 2022. gadu (Nāves cēloņu datubāze), 52% gadījumu nāves cēlonis Latvijā bija tieši sirds un asinsvadu slimības.

Gadu gaitā mirstība no KVS Latvijā, neskatoties uz daudzām milzu problēmām, samazinās, pateicoties mūsdienīgai, zinātnes sasniegumos balstītai veselības aprūpei. Taču Latvijā saglabājas būtiskas atšķirības mirstības no KVS proporcijā darbspējīgā vecumā populācijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Latvija atpaliek tieši agrīnas KVS mirstības mazināšanā. Saskaņā ar ESAO (OECD) datiem Latvijā ir trešais augstākais novēršamas mirstības līmenis ES, un vairāk nekā puse no tā ir saistīta ar sirds un asinsvadu slimībām. Mirstības līmenis no KVS ES vidēji ir 35% – pret gadu gaitā jau ierastajiem vairāk nekā 50% Latvijā. Šie dati liecina gan par lielām problēmām un milzu zaudējumiem, gan par reālām iespējām KVS mirstības mazināšanā.

Sirds veselības alianse izvirza ambiciozus mērķus

Pagājušā gada rudenī dibinātā Sirds veselības veicināšanas alianse, kura apvieno nozares vadošos ekspertus un pacientu un sabiedrības pārstāvjus, izvirzījusi ambiciozus mērķus kopīgai rīcībai. Alianse aicina valdību radīt priekšnoteikumus, lai līdz 2030. gadam sirds un asinsvadu slimību diagnožu pacientu grupā samazinātu novēršamo nāvju skaitu par 30%; palielinātu veselīgi nodzīvoto mūža daļu par 20%; trīs reizes samazinātu atkārtotas saslimšanas gadījumu skaitu, tādējādi tuvinoties Eiropas Savienības (ES) izvirzītajiem mērķiem.

Sirds veselības veicināšanas alianse turpina nevalstiskās organizācijas – Eiropas Pretnabadzības tīkla Latvijas organizācijas – paspārnē izveidotās Sirds un asinsvadu slimību darba grupas pirms vairākiem gadiem iesākto darbu. Darba grupas aktivitātēs piedalījās mediķi, veselības aprūpes eksperti, valsts pārvaldes institūciju speciālisti, pacientu, senioru un citas sabiedriskās organizācijas. Alianses aicinājumam kļūt par sadarbības partneriem atsaucās vairāk nekā 50 dažādas ievirzes nevalstiskās organizācijas visā Latvijā. Atļaušos apgalvot, ka alianse kopā ar saviem sadarbības partneriem pārstāv visu mūsu sabiedrības grupu, kuras satrauc sirds veselības joma Latvijā, spektru.

Latvija seko Eiropas piemēram plāna izstrādē

Aizvadītais gads iezīmēja nopietnus soļus sirds veselības veicināšanā – Eiropas Komisija nāca klajā ar iniciatīvu neinfekcijas slimību mazināšanai, izstrādāts Eiropas Kardiovaskulārās veselības alianses Sirds un asinsvadu veselības plāns Eiropai. Vairākas Eiropas valstis izstrādājušas savus plānus, un arī Latvijā Veselības ministrijas paspārnē top Sirds un asinsvadu veselības aprūpes uzlabošanas rīcības plāns 2024.–2026. gadam. Aprīlī Saeimā notika deputātu, ekspertu, ierēdņu, speciālistu un NVO pārstāvju diskusija par jaunā plāna sagatavošanu.

Tomēr vēlos atgādināt, ka jau iepriekš Latvijā ir bijis kvalitatīvs valdības apstiprināts Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2013.–2015. gadam. Plāns piešķirtā finansējuma ietvaros ļāva īstenot vairākus saslimšanas risku mazināšanas, kā arī ārstēšanas uzlabošanas un zāļu pieejamības palielināšanas pasākumus. Spert platākus soļus neatļāva trūkstošais naudas apjoms. Apzinoties, ka plāna sagatavošana pirmkārt ir ārstu speciālistu un valsts pārvaldes jautājums, alianse nesen vērsās pie pašreizējās veselības ministres, aicinot izvērtēt šī nu jau pirms vairāk nekā desmit gadiem tapušā plāna īstenošanas pieredzi un neīstenoto mērķu atjaunošanas iespēju, lai uzlabotu sirds un asinsvadu slimību profilaksi un pacientu ārstēšanu.

Holesterīns – cēlonis, ko var ietekmēt un novērst

Kamēr aktuālais plāns vēl tikai top, varam sākt ar konkrētiem, reāli izpildāmiem uzdevumiem. Maija beigās Sirds veselības veicināšanas alianse rīkoja ekspertu semināru "Jauna izpratne sirds veselības saglabāšanā", fokusējoties uz vienu no galvenajiem KVS cēloņiem – paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs. Speciālisti dalījās pieredzē un īpašu uzmanību pievērsa risinājumiem, kas efektīvi samazina zema blīvuma holesterīnu kā galveno riska faktoru cilvēkiem ar augstu infarkta un insulta iespēju, novēršot priekšlaicīgu nāvi. Kā liecina "Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījums, 2019.–2020. gads", 63% vīriešu un 61% sieviešu ir paaugstināts zema blīvuma holesterīna līmenis asinīs.

Kā apliecināja Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas valdes locekle Lolita Neimane, mūsu valsts iedzīvotāju ēšanas paradumi pēdējo desmit gadu laikā mainījušies pozitīvi. Daudzi cilvēki apzinās, cik liela nozīme ir pareizi regulētai dietai, un to, ka var nepieļaut "sliktā" holesterīna līmeņa paaugstināšanos arī bez zālēm. Taču ne vienmēr viss ir tik viennozīmīgi, pastāv arī iedzimti holesterīna aprites traucējumi, "ģimenes hiperholestrinēmija", ko var mantot un kas var izpausties jau bērna vecumā, tālāk pakāpeniski bojājot asinsvadus un sirdi. Pēc bērnu ārstes, biedrības "Glābiet bērnus" vadītājas profesores Ingunas Ebelas domām, tāpēc būtu tik svarīgi skrīninga pasākumi, jau bērna vecumā atklājot šīs nelabvēlīgās tendences un sniedzot nepaciešamās rekomendācijas vecākiem. Profesore atzina, ka Latvijā diemžēl vēl nav veikti pētījumi, kas ļautu objektīvi spriest par paaugstināta holesterīna rādītāju dinamiku bērniem pēdējo gadu laikā.

Eksperti bija vienisprātis – ir svarīgi cīnīties pret "slikto" zema blīvuma holesterīnu, izmantojot visus "ieročus": apvienojot ēšanas paradumu izmaiņu, veselīga dzīvesveida, regulāru veselības pārbaužu un jaunu medikamentu sniegtās ārstēšanas iespējas. Neskatoties uz to, ka statistikas dati liecina par paaugstinātu zema blīvuma holesterīnu vairāk nekā 60% Latvijas iedzīvotāju, labā ziņa ir tā, ka "sliktā" holesterīna līmeni var ietekmēt un pazemināt. To, cik ļoti būtiska ir efektīva cīņa ar "slikto" holesterīnu, apliecina nesen veikts pētījums – zema blīvuma holesterīna samazinājums tikai par 1 mmol/l kardiovaskulāros notikumus samazina par 20%!

Eiropas valstis, kuras atbalsta inovatīvo medikamentu pieejamību, to pamato ar iespēju novērst ievērojamu priekšlaicīgu nāvju skaitu. Lielbritānija, ieviešot inovatīvo medikamentu injicēšanu divreiz gadā pacientiem riska grupā ar paaugstinātu zema blīvuma holesterīna līmeni, paredz novērst līdz pat 30 000 priekšlaicīgu nāvju.

Aicinām politiķus paaugstināt finansējumu

Protams, neviens medikaments nestrādās pietiekami efektīvi, ja pacients neko nemainīs savā dzīvesveidā, taču augsta riska pacientiem (par ko liecina arī paaugstināts "sliktā" holesterīna līmenis) tas būtiski uzlabos situāciju, jo vairāk nekā puse nāves cēloņu Latvijā joprojām ir asinsrites slimības. Turklāt, padarot ārstēšanu efektīvāku, tiek mazināts atkārtotas hospitalizēšanas risks un panākts būtisks līdzekļu ietaupījums. Kardiologs, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības valdes priekšsēdētājs profesors Kārlis Trušinskis atzinis, ka ar pašreizējiem medikamentiem "sliktā" holesterīna līmeni izdodas novērst par 5–10%, bet ar jaunās paaudzes medikamentiem to var samazināt pat par 50–60%. Diemžēl valsts atbalsts tiem ir nepietiekams, lai arī tie ir daudz ērtāk lietojami – injicējami divreiz gadā. Tādējādi tiek atrisināts arī līdzestības jautājums (pacients aizmirst lietot zāles, lieto neregulāri utt.), padarot ārstēšanu daudz efektīvāku gan veselības stāvokļa, gan kopējo izmaksu ziņā.

Arī primārās veselības ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs seminārā atzina, ka šobrīd pieejamā valsts apmaksātā terapija nav pietiekami efektīva, tādēļ būtiska ir valsts iespēja kompensēt jaunākās paaudzes medikamentus tai pacientu grupai, kurai ir nepieciešama terapija. Ārstēšanas un medikamentu pieejamības paaugstināšanas nepieciešamību akcentēja arī pacientu biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa, norādot, kā pacientiem bieži vien ir jāsastopas ar ļoti lielām izmaksām, kuras daudziem nav pa spēkam. Viņa uzsvēra, ka inovatīvas terapijas sniedz veselības un ekonomisko ieguvumu visiem – gan pacientiem, uzlabojot dzīves kvalitāti un palielinot dzīvildzi, gan valstij, novēršot infarktus, insultus un iedzīvotāju priekšlaicīgu mirstību.

Lai mazinātu strauji pieaugošo saslimstību un mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, semināra dalībnieki nolēma vērsties ar priekšlikumu Saeimā nekavējoties panākt finansējuma palielinājumu mūsdienīgai un efektīvai sirds slimību ārstēšanai, tostarp jaunajiem medikamentiem holesterīna līmeņa mazināšanai. Ņemot vērā holesterīna lielo ietekmi uz KVS, esam aicinājuši arī topošajā plānā pievērst lielāku uzmanību holesterīna līmeņa asinīs kontrolei un citiem iedzīvotāju skrīningā iekļaujamiem izmeklējumiem ar mērķi sākt profilaktiskos pasākumus un agrīnu ārstēšanu.

Par "vecu cilvēku asinsspiedienu" runājot...

Alianse mērķtiecīgi turpinās darbu, lai arī Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejami modernākie sirds un asinsvadu ārstēšanas medikamenti un pakalpojumi, tomēr nobeigumā vēlos atgādināt dažas pamatpatiesības, kuras ikvienam vērts ievērot, lai nenonāktu līdz "smagā" pacienta statusam. Tās nenogurst atkārtot Latvijas vadošais kardiologs, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis profesors Andrejs Ērglis. Pirmkārt, nav tāda "vecu cilvēku asinsspiediena" – asinsspiedienam 120/80 mmHg vai ļoti tuvu tam jābūt jebkurā vecumā! Turklāt bieži vien šāds asinsspiediens nav arī gados jauniem cilvēkiem, kā tam vajadzētu būt, kaut vai tāpēc, ka cilvēku ar lieko ķermeņa svaru skaits pēdējās desmitgadēs ir pieaudzis trīs reizes! Kā liecina jau minētais 2019.–2020. gada šķērsgriezuma pētījums, 69% vīriešu un 59% sieviešu Latvijā ir paaugstināts ķermeņa masas indekss. Otrkārt, kopējā holesterīna līmenim jābūt zem 5 mmol/l, zema blīvuma holesterīna līmenim – zem 3 mmol/l. Treškārt, optimālais glikozes jeb "cukura" līmenis asinīs tukšā dūšā – zem 5,5 mmol/l. Par veselīga uztura un veselīga dzīvesveida praktizēšanu vairāk vai mazāk atbildīgs esam katrs pats, tādēļ vitāli svarīga ir veselības mācības atjaunošana skolās, un arī par to alianse turpinās iestāties.

Papildus aicinājumam Saeimas deputātiem rast finansējumu mūsdienīgai un efektīvai sirds slimību ārstēšanai, alianse turpinās darbu pie priekšlikumu sagatavošanas topošajam Sirds un asinsvadu veselības aprūpes uzlabošanas rīcības plānam, kā arī rudenī iecerējusi līdzīgus pasākumus, lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību sirds un asinsvadu veselības veicināšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!