Stāvoklis sirds un asinsvadu veselības jomā Latvijā mudina visu sabiedrību spert kardinālus soļus un aktīvi rīkoties, lai uzlabotu situāciju. Sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulārās slimības (KVS) ir galvenais mirstības cēlonis pasaulē, arī Latvijā. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra provizoriskie dati par 2022. gadu (Nāves cēloņu datubāze), 52% gadījumu nāves cēlonis Latvijā bija tieši sirds un asinsvadu slimības.
Gadu gaitā mirstība no KVS Latvijā, neskatoties uz daudzām milzu problēmām, samazinās, pateicoties mūsdienīgai, zinātnes sasniegumos balstītai veselības aprūpei. Taču Latvijā saglabājas būtiskas atšķirības mirstības no KVS proporcijā darbspējīgā vecumā populācijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Latvija atpaliek tieši agrīnas KVS mirstības mazināšanā. Saskaņā ar ESAO (OECD) datiem Latvijā ir trešais augstākais novēršamas mirstības līmenis ES, un vairāk nekā puse no tā ir saistīta ar sirds un asinsvadu slimībām. Mirstības līmenis no KVS ES vidēji ir 35% – pret gadu gaitā jau ierastajiem vairāk nekā 50% Latvijā. Šie dati liecina gan par lielām problēmām un milzu zaudējumiem, gan par reālām iespējām KVS mirstības mazināšanā.
Sirds veselības alianse izvirza ambiciozus mērķus
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!