Kad rodas vēlēšanās pačīkstēt par dzīvi 21. gadsimta Latvijā, ir vērts atcerēties, ka, piemēram, šonedēļ tik pašsaprotami svinamie Līgo un Jāņi relatīvi nesen (domāju, ka vecākās paaudzes to atceras) tika apkaroti.
Vispār tēma par to, kā padomju režīms vērsās pret šiem svētkiem, ir interesanta arī tādēļ, ka tajā parādās pašmāju bāleliņu un zelteņu tieksme izkalpoties priekšniecībai, aizrautīgi darot to, par ko priekšniecība, iespējams, nav nemaz iedomājusies.
Proti, nav pamata apšaubīt, ka kaut ko negatīvu par Līgo/Jāņiem kā pārliecīgu dzeršanu un līksmošanu noburkšķēja dārgais kompartijas ģenerālsekretārs Ņikita Hruščovs, viesojoties Rīgā 1959. gada 9.–13. jūnijā [1]. Ir liecības, ka PSRS līderis šīs vizītes laikā vispār bija sliktā noskaņojumā. Bet nav arī pamata apšaubīt, ka pilnīgu marasmu Līgo/Jāņu apkarošana dažus gadus vēlāk sasniedza, pateicoties padomju Latvijas ļaužu pašu acīgumam un dedzīgajai ticībai internacionālisma idejām. Proti, diez vai "Maskava", lai cik visvarena, spēja izsekot tam, lai, piemēram
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!