Edgars Labsvīrs: Kā salauzt tradīciju finansēt veselības aprūpi pēc pārpalikuma principa?  (1)

Vairāk nekā 90% no veselības apdrošināšanas fondu budžetu apmēra Lietuvā un Igaunijā aprēķina ar formulu palīdzību. Šīs formulas ir noteiktas speciālos likumos, tieši sasaistot veselības aprūpes finansējumu ar valsts ekonomikas izaugsmi un inflāciju. Tas padara kaimiņvalstu veselības aprūpes budžetus prognozējamus un stabili augošus. Latvijā pēc līdzīga principa veidojas mazāk nekā 9% no veselības aprūpes budžeta, savukārt par atlikušo un lielāko daļu lemj politiķi, ik gadu sastādot un pieņemot valsts budžetu.

Vai esi pamanījis, ka, atšķirībā no veselības aprūpes nozares, ap mūsu valsts labklājības budžetu politiskais tirgus gandrīz vai nepastāv, neskatoties uz to, ka labklājības budžets ir 3 reizes lielāks par veselības budžetu? Izņēmumi mēdz būt tikai fundamentālu reformu gadījumā, piemēram, pensionēšanās vecuma izmaiņas. Manuprāt, viens no iemesliem, kāpēc pabalstu un pensiju jautājums ne tuvu nav tik politizēts, salīdzinājumā ar veselības finansējumu, ir fakts, ka labklājības budžetā tikai neliela daļa ir relatīvi brīvi nosakāma ikgadējā valsts budžeta pieņemšanas ietvaros. Labklājības nozares gadījumā politiķi pamatā lemj par nodokļu likmēm vai pabalstu apmēriem, nevis "piešķir finansējumu", kā tas ir veselības budžeta gadījumā. Lietuvas un Igaunijas veselības aprūpes finansēšanas modeļi darbojas pēc līdzīgiem principiem kā mūsu labklājības nozares piemērā.